Tiesa saņēmusi rīkojumu forsēt t.s. Lemberga prāvu

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Boriss Geimans pirmdien tā dēvētajā Lemberga prāvā paziņoja, ka saņēmis rīkojumu intensificēt procesu, no nākamā gada noturot piecas tiesas sēdes nedēļā, kā arī pagarinot sēžu ilgumu vismaz par divām stundām.

Ja šāds tiesas sēžu grafiks 2016. gadam tiešām tiks apstiprināts, tad trijiem apsūdzētajiem zudīs iespēja strādāt, lai nopelnītu līdzekļus, piemēram, aizstāvības izdevumiem. Savukārt advokātiem būs liegtas iespējas sniegt juridisko palīdzību citiem klientiem – cik šie trīs klienti samaksās, no tā arī viņiem būs jādzīvo. Svarīgi ir tas, ka likums advokātiem aizliedz bez nopietna pamatojuma atteikties no aizstāvības.

Ja šāds tiesas sēžu grafiks tiešām tiks noteikts, tad četriem tiesnešiem uz ilgu laiku (varbūt pat līdz pensijai) turpmāk šis būs vienīgais darbs. Neskatoties uz ļoti lielo slodzi jau tagad t.s. Lemberga procesā, publiski tomēr ir zināmi vairāki citi tiesas procesi, kuros iepriekšējo septiņu gadu laikā tomēr spējuši piedalīties šīs prāvas tiesneši. Piemēram, tiesnesis Boriss Geimans lēmis par drošības līdzekli bijušajam iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram.

Politiski jau apspriests

Par to, ka būtu jāpanāk, lai Ventspils mērs Aivars Lembergs tiesas procesā būtu nodarbināts visas 5 dienas nedēļā, jau iepriekš kuluāros diezgan atklāti šad tad sprieduši viņa niknākie politiskie oponenti. Tomēr tiesu vara par šāda tiesas sēžu grafika noteikšanu runā pirmo reizi.

Parasti politiķu interese forsēt šo tiesas procesu sākas pirms Saeimas vēlēšanām, lai liegtu A. Lembergam iespējas piedalīties priekšvēlēšanu kampaņā. Kā arī tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām, kad atklājas, ka Zaļo un zemnieku savienība, kuras karogs pēdējos daudzus gadus ir bijis A. Lembergs, guvusi lieliskus panākumus un bez šā politiskā spēka valdību sastādīt praktiski nav iespējams.

Savukārt šobrīd vienīgais, ar ko A. Lembergs kādam varētu traucēt, ir viņa asie izteikumi par Ventspils naftas lielo darījumu – par oficiālo un neoficiālo akciju cenu tajā; par kontiem, kuros nonāks akciju pārdošanā iegūtie neoficiālie līdzekļi u.tml.

Līdz šim gandrīz septiņus gadus ilgusī t.s. Lemberga prāva notiek trīs reizes nedēļā, un līdz šim vislielākos robus tiesas sēžu grafikos cirtuši valsts apsūdzības pieteiktie cietušie un liecinieki, izvairoties ierasties tiesā. Daudz spēka un laika tiesai atņēma 212 sējumos sašūto neskaitāmo papīru pārbaude, kuru gan par pārbaudi nemaz nosaukt nevar, jo pārsvarā tika nolasīti tikai šo papīru nosaukumi. Sējumos prokurori iešuvuši pat dokumentus, kuri atspoguļo iekšējās nesaskaņas Ģenerālprokuratūrā, politiskos cīniņus Ventspils domē u.tml.

Rīkojums tiešām dots

Neatkarīgā rakstiski vaicāja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai Daigai Vilsonei, kurš tiesnesim B. Geimanam deva rīkojumu intensificēt tiesas procesu, nosakot 5 tiesas sēdes nedēļā – Rīgas apgabaltiesas vadība, tieslietu ministrs, Ģenerālprokuratūras prokurori, Satversmes aizsardzības biroja darbinieki vai kāds cits? Neatkarīgā arī vaicāja, kura amatpersona un pamatojoties uz kādu informāciju, analīzi vai pētījumiem izdarīja secinājumu, ka t.s. Lemberga prāvas iztiesāšanas termiņš samazināsies, ja krimināllietas iztiesāšana notiks piecas reizes nedēļā?

No D. Vilsones tika saņemta šāda atbilde: «Pamatojoties uz likuma «Par tiesu varu» 27.1 pantu, 40. pantu un 33. panta ceturto daļu, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai ir pienākums nodrošināt lietu izskatīšanas termiņu pārvaldību tiesā. Saskaņā ar likumā noteikto Rīgas apgabaltiesā ir izdots rīkojums, ar kuru noteikti Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku amata pienākumi, tostarp kolēģiju priekšsēdētāju pienākums ir iesniegt atskaiti par termiņu standartu ievērošanu attiecīgajā kolēģijā.

Pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājas Ineses Lauras Zemītes sniegto atskaiti «Par lietām virs izskatīšanas termiņiem Krimināllietu tiesu kolēģijā 2015. gada trešajā ceturksnī» un pēc publiski izskanējušas informācijas, ka minētās krimināllietas izskatīšanā pasludināts 3 nedēļu pārtraukums, tika sasaukta sanāksme, kuras ietvaros Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja un tiesneši, kas piedalās krimināllietas Nr. 04000615/12 iztiesāšanā, pārrunāja jautājumu par termiņa ievērošanu lietas izskatīšanā.

Ievērojot apstākli, ka krimināllieta Nr. K04000615/12 saņemta tiesā 2008. gadā un tās iztiesāšana ilgst jau septīto gadu, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, pamatojoties uz likuma «Par tiesu varu» 33. panta ceturtās daļas 3. punktu, deva mutisku rīkojumu organizēt lietas izskatīšanu tiesas sēdēs, maksimāli iespējami izmantojot visas darba nedēļas dienas, maksimāli intensificējot minētās krimināllietas izskatīšanu, lai nodrošinātu saprātīgu termiņu ievērošanu. Līdz šim krimināllietas iztiesāšana pēc iepriekš sastādīta grafika bija paredzēta trīs reizes nedēļā. Šobrīd tiesas sastāvs, kas izskata krimināllietu, ir optimizējis darbu un saskaņā ar Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājas mutiski sniegto informāciju tiesas sastāvs ir izsniedzis lietas dalībniekiem lietas izskatīšanas turpmāko iespējamo grafiku.»

Strādāt ir pienākums

Par saprātīguma robežu tiesas sēžu intensitātē ir risinājušās arī publiskas diskusijas. Piemēram, intervijā Neatkarīgajā 2013. gada augustā, salīdzinot divas politiskās – t.s. digitālo krimināllietu un t.s. Lemberga lietu –, Dr. iur., zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs teica: «Varētu jau nozīmēt tiesas sēdes katru dienu un atrasties tiesas zālē no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā ar pusstundas pusdienas pārtraukumu un tādējādi lietu varbūt varētu izskatīt ātrāk. Bet tad jautājums – cik tas būtu saprātīgi? Personas, kuras atrodas zālē, saskaņā ar nevainīguma prezumpciju nav vainīgas. Šīm personām nav liegtas tiesības normāli strādāt, dzīvot ģimenes un sabiedrisko dzīvi. Viņu pienākums ir strādāt un dzīvot normālu dzīvi! Ja iztiesāšana notiktu ar mērķi iztiesāt pēc iespējas ātrāk – piecas dienas nedēļā, astoņas stundas dienā –, tad nevienam no procesa dalībniekiem nebūtu iespējas strādāt algotu darbu. Nebūtu runas ne par privāto, ne par ģimenes dzīvi. Tiesāšanās viņiem kļūtu par vienīgo dzīves nodarbi vairāku gadu garumā. Tāpēc ir jāmeklē saprātīgs balanss starp vēlmi procesu ātrāk pabeigt un to, lai process neparalizētu personas darba, sociālo un privāto dzīvi.».