Rīgas apgabaltiesa šodien paredzējusi lemt, vai atbildētāja statusā "Bankas Baltija" (BB) likvidatoru prasībā par 185,6 miljonu latu piedziņu kopā ar Latvijas Banku pieaicināma Latvijas valdība Finanšu ministrijas (FM) personā, aģentūru LETA informēja tiesas Kancelejas vadītājs Ilvars Tomsons.
Pēc viņa teiktā, BB likvidators "BDO Invest Rīga" 21.janvārī iesniedzis Rīgas apgabaltiesā prasības papildinājumus, kuros lūgts līdzatbildētāja statusā pieaicināt Latvijas valdību FM personā un piedzīt gan no centrālās bankas gan valdības iepriekšminēto galvojuma summu un procentus, kuru apmēru Tomsons nekonkretizēja.
Patlaban FM šajā lietā ir trešās personas statusā.
Prasības papildinājumi iesniegti 21.janvārī, un par to, vai tie pieņemami un valdība pieaicināma kā līdzatbildētājs BB likvidatoru prasībā apgabaltiesa lems šodien tiesas sēdē plkst.10, informēja Tomsons.
Apgabaltiesa šodien noteikusi tiesas sēdi, lai izskatītu 2005.gada maijā ierosināto BB likvidatoru "BDO Invest Rīga" prasību pret Latvijas Banku. Civillietu paredzējusi izskatīt tiesnese Līga Blūmiņa.
BB 2005.gadā Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasībā pret centrālo banku norādīja, ka galvenie iebildumi tai radušies pret LB rīcību 90.gadu vidū, jo tā nav pietiekami uzraudzījusi kredītiestādes darbu un nav ievērojusi līdzīgu attieksmi kā pret citām tolaik strādājušām kredītiestādēm. Šajā procesā pieaicināta arī FM.
2007.gada 31.janvārī tiesvedība BB likvidatoru prasībā pret LB tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums tā saucamajā BB krimināllietā, kurā apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums.
Lēmumā par tiesvedības apturēšanu apgabaltiesa atzina, ka par svarīgu pierādījumu BB prasības lietā pret LB varētu vērtēt spriedumu šajā krimināllietā, kurā Līduma un Freimaņa apsūdzībās bija pieteikta civilprasība par 26,89 miljoniem latu, ko tiesa iepriekš atstāja bez izskatīšanas.
Spriedums BB krimināllietā, kurā Lavents un Freimanis atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu, stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī.
AT Krimināllietu tiesu palāta 2007.gada nogalē Laventu un Freimani atzina par vainīgiem lielākajā daļā viņiem inkriminēto noziegumu.
Abiem tika piespriesti reāli cietumsodi, taču apsūdzētajiem netika piemērota prokurora prasītā mantas konfiskācija. Bijušais SIA "Birojs L&A" direktors Alvis Līdums, kurš bija apsūdzēts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, tika pilnībā attaisnots.
Laventam AT negrozīja iepriekš Rīgas apgabaltiesā piespriesto septiņu gadu un septiņu mēnešu cietumsodu. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Freimanim AT cietumsodu toreiz nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Tiesa apmierināja divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS "Latvenergo" no Laventa tika nospriests piedzīt astoņus miljonus latu un par labu AS "Latvijas Kuģniecība" (LK) - 12 miljonus latu.
Lavents ar tiesas spriedumu tika atzīts par vainīgu pēc Kriminālkodeksa (KK) 144.panta 4.daļas par mantas piesavināšanos, pēc KK 161.panta ar indeksu septiņi 2.daļas par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai vai bankrotam, pēc KK 17.panta 4. daļas, kas noteic fiziskās personas kā juridiskās personas pārstāvja atbildību un arī līdzdalību noziegumā, un 147.panta ar indeksu 3 par apzinātu grāmatvedības datu sagrozīšanu vai slēpšanu.
Freimani AT 2007.gada novembrī atzina par vainīgu pēc KK 17.panta 6.daļas par līdzdalību un 144.panta 4.daļas par mantas piesavināšanos, pēc KK 161.panta ar indeksu septiņi 1.daļas par nodarbošanos ar aizliegtiem individuālās nodarbošanās veidiem. Viņš attaisnots apsūdzībā pēc KK 161.panta ar indeksu četri 2.daļas par fiktīvu uzņēmējdarbību un 147.3.panta par apzinātu grāmatvedības datu sagrozīšanu vai slēpšanu.
Senāts 2009.gada 30.aprīlī arī izbeidza kriminālprocesu daļā par Freimaņa apsūdzību pēc KK 17.panta 6.daļas un 144.panta 4.daļas. Līdz ar to Freimanim kā galīgais sods tagad noteikta brīvības atņemšana uz trim gadiem, atņemot tiesības tikpat ilgu laiku veikt uzņēmējdarbību.
Līdums ar AT Krimināllietu tiesu palātas 2007.gada novembra spriedumu attaisnots pret viņu celtajā apsūdzībā pēc KK 144.panta 4.daļas par mantas piesavināšanos.
Jautājumā par mantas konfiskāciju KK 144.panta 4.daļa paredzējusi mantas konfiskāciju, savukārt sekojošie grozījumi, kas bija spēkā no 1995. līdz 1998.gadam, neparedzēja mantas konfiskāciju. Likumdevēja vainas pēc stājies spēkā labvēlīguma princips, kad tiesa nevar piemērot mantas konfiskāciju, ja tāda kādu laiku nav bijusi paredzēta.
BB civilprasības lietā pret LB 2007.gada janvārī tiesvedību pēc centrālās bankas lūguma apturēja apgabaltiesas tiesnese Zaiga Vrubļevska. Vrubļevska tā paša gada martā beidza pildīt tiesneses pienākumus.
Ar lietu automātiskās sadales sistēmas palīdzību vērienīgā civillieta nonāca tagadējās apgabaltiesas priekšsēdētājas Sandras Strences un pēc tam tiesneses Guntas Ozoliņas lietvedībā. Abas tiesneses no lietas izskatīšanas atteicās, un tās izskatīšana tika uzticēta tiesnesei Blūmiņai.