EM: Iniciatīva par laika zonas mainīšanu maldina sabiedrību

Portālā "Manabalss.lv" savāktie 10 034 paraksti par nepāriešanu uz ziemas laiku ir atzinīgi vērtējami no sabiedrības iniciatīvu viedokļa, tomēr demonstrē vairākus sabiedrības maldināšanas aspektus, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena.

Kā ziņots, "Manabalss.lv" iniciatīva paredz atcelt pāreju uz ziemas un vasaras laiku un palikt tikai pie vasaras laika. Reizē tiek piedāvāts mainīt Latvijas laika zonu no UTC+2 uz UTC+3, jo, Latvijai paliekot tikai pie ziemas laika, vakaros vasaras periodā nesamērīgi ātri būtu tumšs.

"Runājot par šo iniciatīvu, jāizdala divi aspekti, kas ir sajaukti un maldinājuši sabiedrību. Ir jānodala diskusija par ikgadēju pāriešanu uz vasaras laiku martā un atgriešanos savā standarta laika joslā oktobrī no diskusijas par Latvijas atrašanos attiecīgajā laika joslā UTC+2," sacīja Urpena.

Viņa norādīja, ka pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ ir un paliek noteikta vienota visā ES teritorijā un Latvijai kā ES dalībvalstij nav tiesību šo kārtību vienpusēji mainīt.

"Iniciatīva primāri nav par pāriešanu uz vasaras laiku, jo šāda laika josla būtībā nepastāv. Vasaras laiks pēc būtības ir mākslīgs laiks, kurš ieviests ar mērķi, lai vasarā pavirzītu pulksteni par vienu stundu uz priekšu no mūsu standarta laika joslas un paildzinātu dienas gaišo laiku par vienu stundu. Tāpēc iniciatīva ir mākslīgi mainīt Latvijas standarta laika joslu no UTC+2 uz UTC+3, kas radītu ne tikai negatīvas konsekvences Latvijas valstij - Latvija vairs nebūtu vienā laika joslā ar Lietuvu, Igauniju un Somiju, bet arī mūsu laika josla atbilstu Maskavas laika joslai," skaidroja Upena.

EM ieskatā iniciatīva ir ārkārtīgi rūpīgi vērtējams priekšlikums, jo tas radīs sarežģījumus ne tikai transporta, telekomunikāciju un tūrisma nozares komersantiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai, jo šādā gadījumā būs jāveic ļoti plaša informatīvā kampaņa, lai starptautiskajā sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos mainītu informāciju par Latvijas laika joslu, norāda ministrijas pārstāve.

Kā ziņots, iniciatīvas autori skaidro, ka pulksteņa laika pāreja no ziemas uz vasaras laiku un otrādi izjauc cilvēku bioloģisko ritmu. Visvairāk tas ietekmējot mazus bērnus un cilvēkus gados vai cilvēkus ar hroniskām slimībām. Savukārt ieguvēji būšot visi sabiedrības locekļi, kam būšot mazāks stress.

Nelielas neērtības tas gan radīšot starptautiskajām komunikācijām, bet tas, pēc iniciatīvas autoru domām, nebūšot būtiski.

Šajā nedēļas nogalē Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ, liecina Ekonomikas ministrijas informācija. Latvijā pāreja no vasaras laika notiks 25.oktobrī plkst.4 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.

Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Kopš 1997.gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst.3 līdz oktobra pēdējās svētdienas plkst.4.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā - marta pēdējā svētdienā plkst.3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 - par vienu stundu atpakaļ.

Savukārt Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija.