VID: Patīkami, ka Valsts kontrole augsti novērtē VID stratēģisko vadību

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) Valsts kontroles viedoklis un revīzijas rezultātā izteiktie secinājumi par VID stratēģisko vadību, strukturālajām reformām un cilvēkresursu politiku ir ļoti būtiski un noderīgi, aģentūru LETA informēja VID sabiedrisko attiecību daļa.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) Valsts kontroles viedoklis un revīzijas rezultātā izteiktie secinājumi par VID stratēģisko vadību, strukturālajām reformām un cilvēkresursu politiku ir ļoti būtiski un noderīgi, aģentūru LETA informēja VID sabiedrisko attiecību daļa.

"Patīkami, ka VID kolektīva milzīgais ieguldījums pēdējo divu gadu laikā šo jautājumu risināšanā ir saskatīts arī VK revīzijā - esošā stratēģiskā vadība ir nesalīdzināmi augstāk novērtēta salīdzinot ar iepriekšējo," norāda VID.

VID norāda, ka ir iestāde, kas ir atvērta pārmaiņām un inovāciju ieviešanai, lai nodrošinātu arvien labāku klientu apkalpošanu un efektīvāku normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu īstenošanu. Līdz ar to revīzijas laikā identificētās nepilnības un to novēršanai izvirzītie ieteikumi noteikti veicinās nākamajam plānošanas periodam izstrādātās VID stratēģijas pilnveidošanu un VID attīstību kopumā.

Vienlaikus esot jāatceras, ka VID ir viena no lielākajām, turklāt daudznozaru valsts pārvaldes iestādēm Latvijā. Tajā strādā 4357 darbinieki. Iestādes galvenās jomas ir nodokļu administrēšana, muitas politikas īstenošana, noziedzīgo nodarījumu atklāšana un novēršana nodokļu un muitas jomā, akcīzes preču aprites uzraudzība, līdz ar to izmaiņu veikšana un ieviešana prasa salīdzinoši ilgāku laiku, atgādina VID.

"Apliecinām, ka uzsāktās reformas tiks turpinātas - gan ieviešot saskaņotos Valsts kontroles revīzijas ieteikumus, gan mūsu pašu iniciatīvas, kas balstītas uz attīstīto valstu nodokļu un muitas administrāciju labāko praksi un Eiropas Komisijas ieteikumiem un starptautisko organizāciju vadlīnijām," informē VID.

Vienlaicīgi VID vēlas uzsvērt, ka par nozīmīgu VID stratēģijas starptautiska līmeņa atzinību uzskata to, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2015.gada publikācijā "Tax administration 2015. Comparative information on OECD and other advanced and emerging economies" 3.sadaļā "Selected aspects of strategic management in tax administration" sešu valstu labās prakses piemēru vidū kopā ar tādām attīstītām valstīm kā, piemēram, Austrāliju, Jaunzēlandi, Dienvidāfriku, Lielbritāniju un ASV, ir iekļauta arī Latvija. Šo sešu valstu piemēri ir izvēlēti, lai uzsvērtu kopīgās stratēģiju iezīmes valstīs, kurās ir pieņemtas augsta līmeņa stratēģijas un panākumu novērtēšana tiek veikta, mērot progresu attiecībā pret noteiktajiem mērķiem.

VID arī atzīmē, ka Valsts kontroles revīzijas ieteikumi - īpaši saistībā ar efektīvu stratēģisko pārvaldību un darbību organizēšanu sistēmiski un secīgi būtu ieviešami vienoti un vienlaikus visā valsts pārvaldē, lai panāktu sabalansētu un vienotu stratēģisko vadību un attīstību visā valstī, ne tikai VID kā tiešās padotības iestādē.

LETA jau ziņoja, ka, veicot revīziju Valsts ieņēmumu dienestā (VID), Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka ir saskatāma nenopietna pieeja nozares politikas plānošanai un šī pieeja nemotivē VID sasniegt noteiktos mērķus.

Pozitīvi esot vērtējama iestādes apzināšanās, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, un šajā gadījumā ir nepieciešams Finanšu ministrijas kā VID pārraugošās iestādes atbalsts.

Tāpēc VK ieskatā nav pieņemama situācija, ka Finanšu ministrijas stratēģijā 2012.-2014.gadam noteiktie mērķi nodokļu jomā nebija tieši sasaistāmi ar VID darbību. Savukārt lielākajai daļai no 2014.-2016.gada stratēģijā noteiktajiem darbības virzieniem, kuru īstenošanā ir iesaistīts VID, ir noteikti ar plānotajiem rezultātiem nesaistīti VID darbības rādītāji.

Pārbaudes laikā ir atklātas nepilnības arī cilvēkresursu pārvaldībā. Lai gan, palielinoties informācijas tehnoloģiju lomai un attiecīgi samazinoties cilvēku roku darbam, būtu jārodas gan ekonomiskajam ieguvumam, gan cilvēkresursu ietaupījumam, tomēr revīzijā tas netika pārliecinoši konstatēts. Piemēram, laikā no 2011.gada VID būtu varējis ietaupīt vismaz 147 000 darba stundu jeb katru gadu novirzīt vidēji 21 darbinieku citu uzdevumu veikšanai. Šādi secinājumi radušies, vērtējot automatizācijas un elektronizācijas ietekmi tikai uz trīs VID procesiem, lai gan iestādē tādu kopumā ir 471.

Lai gan VID stratēģiskā pārvaldība ir būtiski uzlabojusies, revidentu ieskatā, joprojām būtu jāstrādā pie definēto mērķu sasaistes ar plānotajām aktivitātēm un sasniedzamajiem rezultātiem. VID darba efektivitāte būtu jāvērtē, pamatojoties uz rezultātiem, kuru sasniegšanu ir nodrošinājusi tieši VID darbība, ne tikai kopējie ekonomiskie procesi valstī, norāda VK.

Kopumā pēc revīzijas ir sniegti septiņi ieteikumi, kurus ieviešot varētu tikt uzlabota VID stratēģiskā un cilvēkresursu pārvaldība.