Šobrīd nav zināms, cik daudz Lielbritānijas karavīru tiks sūtīts uz Latviju, taču Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ar britiem jau sākuši konsultācijas, aģentūrai LETA apliecināja NBS komandieris Raimonds Graube.
Graube gan norādīja, ka Baltija ir jāuztver kā vienota drošības zona, taču, protams, Latvijas priekšrocība ārvalstu karavīru nosūtīšanai ir Ādažu bāze un tai pieguļošais poligons.
"Konsultācijas ir sākušās. Ādaži ir ļoti laba bāze mācību rīkošanai. Ārvalstu karavīri uz Latviju nebrauc vienkārši atrasties, bet brauc mācīties. Mēs varam piedāvāt Ādažus, un es domāju, ka Latvijā viņi (Lielbritānijas karavīri) arī noteikti būs," uzsvēra Graube.
Jau vēstīts, ka Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) apstiprinājusi, ka Lielbritānija nolēmusi sūtīt savus karavīrus uz Baltijas valstīm.
"Apsveicu Lielbritānijas lēmumu pievienoties sabiedroto karavīriem Baltijas valstīs. Tā ir iespēja 2016. samitā lemt par ilgtermiņa klātbūtni," mikroblogošanas vietnē "Twitter" ierakstījis aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš nesen piedalījās NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.
Pašlaik Latvijā rotācijas kārtībā uzturas ASV un Vācijas karavīri.
Ja oktobra sākumā vēl pirms NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmes laikraksts "Financial Times" vēstīja, ka Lielbritānija pievienojusies ASV un Vācijas plāniem par NATO karaspēka izvietošanu Baltijas valstīs uz ilgtermiņa pamata, šādi nostiprinot alianses austrumu robežas.
"100 britu karavīri tiks nosūtīti uz Baltijas valstīm, lai regulāri veiktu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karavīru instruktāžu ar mērķi uzlabot viņu prasmes un mijiedarbību NATO ietvaros," vēstīja laikraksts.