Pulksteņa griešanai jēgu nesaskata
Tuvojas oktobra beigas, kad atkal pulksteņa rādītājus vajadzēs pagriezt par stundu atpakaļ. Tiem, kuri priecājas, ka tādējādi varēs iegūt liekas 60 minūtes miegam, pavasarī savukārt šīs minūtes naktsmieram nāksies atkarot. Pāreja no vasaras laika notiks šonedēļ, 25. oktobrī, pulksten 4, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
Diskusijas par pāreju uz vasaras un tā dēvēto ziemas laiku drīz kļūs vecas kā pasaule. Latvijas Nacionālā arhīva tviterkontā lasāms, ka pāreju uz vasaras laiku Latvijā ieviesa 1919. gadā un 1920. gadā tika izdots Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa parakstīts rīkojums, kurš vēsta par pirmo pāreju no vasaras laika atpakaļ uz ziemas laiku. Pēdējos gados par šo jautājumu ir izteikušies dažādu jomu speciālisti, ir veikta pat Latvijas iedzīvotāju aptauja internetā, taču nākas secināt, ka cilvēki tiek uzklausīti, bet viņu viedokļi netiek ņemti vērā. Interneta aptaujas rezultāti apliecina, ka lielākā daļa sabiedrības, kas pērn piedalījās aptaujā, esošo kārtību neatbalsta un uzskata, ka Latvijai būtu jāpāriet uz vasaras laiku un tajā jāpaliek pastāvīgi, jo šī laika josla ir atbilstošāka Latvijai, taču šogad pulkstenis tiek grozīts atkal.
Aptaujātie kā galvenos trūkumus laika grozīšanā nosauc dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.
Neatkarīgās aptaujātie cilvēki saka līdzīgi. Divu bērnu māmiņa Margarita no Rīgas nav norūpējusies par to, kā pulksteņa griešanu uztvers nule dzimušais dēlēns, jo viņam ir savs četru stundu ritms. Ar vecāko puiku gan pavasarī nākšoties pacīkstēties. Zēnam rītos ir grūti piecelties, tagad puika iegūs papildu stundu miegam, bet pavasarī vairs ne. Privātās pirmsskolas iestādes vadītāja Daina Kājiņa pieļauj, ka problēmas varētu rasties bērniem, kam ir strikts dienas režīms. Svarīgi ir ievērot, lai bērns izguļas tik ilgi, cik nepieciešams. Stjuarts Laimonis atmet ar roku – ja bija jāceļas četros no rīta, tad celsies trijos, neko darīt. Ja tagad varēs pagulēt stundu ilgāk, arī labi. Kamēr jauns, viņam stunda šurpu vai turpu problēmas nesagādā. Latvijas Automoto biedrības autokluba prezidents Juris Zvirbulis neslēpj: «Personīgi man patīk vasarā celties agrāk, tad diena šķiet garāka. Esmu gatavs parakstīties, ja tikai vasarā tā stunda ir klāt!» Viņš atzīst, ka cilvēku labsajūta tomēr ir individuāla – ja kādam no rīta ir grūtāk pamosties, tad stunda, kas tiks atņemta miegam, var radīt diskomfortu. Tomēr viņam nav informācijas, ka pulksteņa griešana ietekmētu satiksmes negadījumu statistiku. Ne uz labo, ne slikto pusi.
Tagad pie laika jautājuma risināšanas ķērušies sabiedriski aktīvi iedzīvotāji un līdz vakardienas vēlai pēcpusdienai bija savākti gandrīz visi nepieciešamie 10 000 parakstu, lai izskatīšanai Saeimā iesniegtu priekšlikumu atcelt pulksteņa laika pāreju divas reizes gadā un saglabātu vasaras laiku.
Šā priekšlikuma rosinātāji norāda, ka laika zonas noteikšana ir ekskluzīvi katras valsts likumdevēja institūcijas kompetencē un to neliedz darīt Eiropas Savienības attiecīgā direktīva. Proti, valstij ir tiesības pieņemt lēmumu nepiemērot pāreju uz vasaras laiku un/vai mainīt laika zonu. Turklāt jau šobrīd Latvijai ir laika zonas atšķirības ar lielāko daļu Eiropas Savienības valstu. Tā varētu būt atbilde transporta nozares komersantiem, kas saskaņā ar Ekonomikas ministrijas veikto aptauju internetā ir «viennozīmīgi norādījuši, ka svarīga ir harmonizēta pieeja laika maiņai Eiropas Savienības teritorijā. Šobrīd skaidri vērojams administratīvais slogs tiem komersantiem, kuriem notiek sadarbība ar to valstu komersantiem, kurās neveic pāreju uz ziemas un vasaras laiku».