Valdības paziņojums par plānoto valsts rīcību, samazinot pabalstus starptautisko palīdzību saņēmušajām personām, var nonākt pretrunā ar valsts uzņemtajām starptautiskajām saistībām, brīdina tiesībsargs Juris Jansons.
Jansons aģentūrai LETA skaidroja, kā pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts Latvija ir apņēmusies starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sociālās palīdzības ietvaros bez diskriminācijas nodrošināt adekvātu sociālo labklājību un iztikas līdzekļus, lai novērstu sociālās grūtības, kādas ir piemeklējušas personas, kuras meklē aizsardzību ārpus izcelsmes valsts kara konfliktu, vajāšanas, draudu dzīvībai dēļ.
Vērtējot, kādi ir adekvāti iztikas līdzekļi starptautisko aizsardzību saņēmušajām personām, integrācijas sākumposmā ir svarīgi ņemt vērā pamatvajadzības, kas rodas starptautisko aizsardzību saņēmušajām personām. Pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka pabalstu saņem tikai tās starptautisko aizsardzību saņēmušās personas, kurām, pirmkārt, nav iztikas līdzekļu, otrkārt, šo pabalstu personas saņem stigri noteiktu laika posmu - no deviņiem līdz 12 mēnešiem. Pabalsta piešķiršana ir vērsta uz to, lai segtu izdevumus, kas rodas starptautisko aizsardzību saņēmušajām personām pamatvajadzību apmierināšanai - dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu apmaksai, pārtikas un apģērba apmaksai, pirmās nepieciešamības preču iegādei.
Samazinot pabalsta apmēru, valsts nedrīkst to samazināt tādā apmērā, ka tas atņems minimālos iztikas līdzekļus cilvēka cienīgas eksistences nodrošināšanai, uzsvēra Jansons.
Ja valsts izlemj samazināt pabalsta apmēru, ir nepieciešama steidzama grozījumu veikšana normatīvajā regulējumā, kā šai mazaizsargātajai personu grupai tiks nodrošināta dzīvesvieta un citas pamatvajadzības.
Tiesībsargs jau 2013.gadā ir informējis Ministru kabinetu par kritisko situāciju, kādā atrodas starptautisko aizsardzību saņēmušās personas Latvijā, norādot ne tikai uz tādiem būtiskiem trūkumiem kā efektīvas un ilgtspējīgas integrācijas programmas neesamība valstī, bet arī uz kritisko stāvokli iztikas līdzekļu gūšanā un iekļaušanā darba tirgū.
Kā ziņots, koalīcija jau iepriekš ir konceptuāli vienojusies par atbalstu bēgļu pabalstu samazināšanai.
No premjerministres iepriekš teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" izriet, ka bēgļa pabalsts, kas pašreiz ir 256 eiro, pēc samazināšanas varētu būt 130-150 eiro robežās. Pagaidām gan precīza summa netiek minēta, bet tai jābūt nedaudz virs trūcīgas personas ienākumu sliekšņa, kas ir 128,06 eiro. Šai summai jābūt arī tādai, kas motivētu bēgļus meklēt darbu.