Vēlas atbalstu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Viens eiro un piecdesmit seši centi – šādu pielikumu pensijai pēc indeksācijas saņēmuši pensionāri.

«Mēs saprotam, ka strādājām padomju laikos, taču mūsu stāžs ir 40, pat 50 gadu un tagad pie mazās pensijas šāds pielikums?» neizpratnē vaicā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas pensionāru biedrības vadītāja Lilija Škutāne. Pensionāri Saeimā lūdz uzklausīt un risināt to pensionāru problēmas, kuri aizgājuši pensijā līdz 1996. gadam un, neraugoties uz lielu darba stāžu, saņem mazas pensijas.

Darba stāžs neietekmīgs?

«Šī rudens indeksācija atsevišķiem pensionāriem pat ir nodarījusi sliktu, proti, pieliekot dažus eiro pie pensijas, viņi vairs nevar saņemt sociālo palīdzību no pašvaldības, jo šo dažu eiro dēļ vairs nav maznodrošinātie, bet arī visu samaksāt nevar, jo pensijas pielikums ir niecīgs,» stāsta Lilija Škutāne, «tie ir cilvēki ar lielu darba stāžu, aizgājuši pensijā pirms 1996. gada, visi jau cienījamā vecumā. Ja cienāt represētos cilvēkus, tad, piedodiet, mēs visi esam represētie, lai arī neesam bijuši izsūtīti, esam pieredzējuši visas kara šausmas, badu, padomju laika represijas, tāpēc lūdzam rast iespēju paaugstināt pensijas.» Arī pensionāre Rudīte Brakša no Rīgas saka: tieši seniori, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam, saņem salīdzinoši nelielās pensijas, neraugoties uz darba stāžu. Bet Herta Hotkarde piebilst: un netaisnība saglabājas tāda, ka, neraugoties uz 20 vai 50 darba stāža gadiem, ne pensijas, ne indeksācijas apmērs nav īpaši atšķirīgs. Pārestību jūt tieši pensionāri ar lielo darba stāžu. Viņi uzskata, ka būtu nepieciešams vienoties par risinājumu tieši to pensionāru pensiju palielināšanai, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam.

Pensiju piemaksas

Kā kompensācija par padomju laika darba stāžu un tiem pāris gadiem līdz 1996. gadam, kad tika pieņemts jaunais pensiju likums un pensiju aprēķināšanā sāka ņemt vērā katra cilvēka personalizētās sociālās iemaksas, tika ieviestas pensiju piemaksas – pašlaik viens eiro par vienu darba stāža gadu. Daļa pensionāru uzskata, ka tieši tās ir jāpalielina, lai vecie pensionāri sajustu reālu atbalstu. Skeptiski noskaņota ir Labklājības ministrija, kuras valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks saka: mēs jau šogad saskārāmies ar Finanšu ministrijas pretenzijām par pensiju indeksāciju, ko vēlējāmies jau šogad noteikt palielinātā apmērā. Jāņem vērā, ka pensiju piemaksas pašlaik tiek izmaksātas no valsts pamatbudžeta, nevis sociālā, kas nozīmē vēl lielāku iespējamo pretestību, jo arī nākamgad un turpmāk būs jāievēro fiskālā disciplīna.

«Mūsu priekšlikums tālākai diskusijai ir runāt par minimālās pensijas apmēra pārskatīšanu, kas mums jāizstrādā līdz nākamā gada aprīlim,» teic I. Alliks.

Vai indeksācija būs lielāka?

Jau šogad Labklājības ministrija bija iesniegusi priekšlikumus, lai mainītu pensiju indeksāciju gan šogad, gan nākamgad, tas ir, 25 procentu algas pieauguma koeficienta vietā noteikt 50 procentus, kurus ņemtu vērā, indeksējot pensijas papildus inflācijas rādītājiem. Ne valdība, ne Saeima priekšlikumu neakceptēja, līdz ar to nākamā gada budžeta likumprojektā palielinātai indeksācijai nauda nav ierēķināta. Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS) norāda, ka federācija iesniegusi savus priekšlikumus pensiju likuma izmaiņām – paaugstinātā apmērā indeksēt pensijas, kuras piešķirtas līdz 1996. gadam, kā arī ieviest diferencētu pieeju indeksācijā atkarībā no darba stāža – jo lielāks stāžs, no lielāks pielikums. Pateikt, cik tam vajadzētu naudas no sociālā budžeta, federācija neņemas spriest, tāpēc vēlas, lai to izrēķina Labklājības ministrija, kura arī ir informēta par šiem priekšlikumiem. Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņas centrs) pauda gatavību iesniegt grozījumus pensiju likumā, lai nākamgad tiktu noteikta palielināta indeksācija, taču, visticamāk, tas tiks darīts pēc tam, ka budžeta likumprojekts tiks pieņemts pirmajā lasījumā.

Ar Labklājības ministrijas darbu pie pensiju likuma grozījumiem un pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanas vairs nepietiek, jo Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēmusi izveidot darba grupu, kas vērtēs iespējas palielināt pensijas noteiktām pensionāru grupām, kā arī finansējuma avotus.