Bēgļu pabalsta samazināšana negatīvi ietekmēs pašvaldību budžetu
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērš uzmanību, ka bēgļu pabalsta apmēra samazināšana negatīvi ietekmēs pašvaldību budžetu.
LPS pārstāve Maija Pētermane aģentūrai LETA pastāstīja, ka, pieņemot lēmumu par bēgļu pabalsta apmēru, ir jāsaprot, ka tik ievērojama tā samazināšana atstās negatīvu ietekmi uz pašvaldību sociālajiem budžetiem.
"Ja pabalsts ir zem minimālā ienākuma līmeņa vai līdzvērtīgs ar to, patvēruma meklētāji agri vai vēlu nonāks dažādu grūtu izvēļu priekšā," norādīja Pētermane. Turklāt pašvaldībām ir bažas, ka tas varētu veicināt arī noziedzības pieaugumu.
Ja pabalsts tiks ievērojami samazināts, bēgļi vērsīsies pašvaldībā pēc dažāda veida sociālās palīdzības, kas radīs papildu slogu pašvaldību sociālajam budžetam. Pagaidām gan LPS atturas paust precīzus aprēķinus.
Vienlaikus gan organizācija izprot valdības lēmumu par solidaritātes pasākumiem attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tomēr pašvaldību galvenais pienākums ir rūpēties par saviem iedzīvotājiem un to labklājību, uzsvēra LPS pārstāve.
Kā ziņots, koalīcija jau iepriekš ir konceptuāli vienojusies par atbalstu bēgļu pabalstu samazināšanai.
No premjeres iepriekš teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" izriet, ka bēgļa pabalsts, kas pašreiz ir 256 eiro, pēc samazināšanas varētu būt 130-150 eiro robežās. Pagaidām gan precīza summa netiek minēta, bet tai jābūt nedaudz virs trūcīgas personas ienākumu sliekšņa, kas ir 128,06 eiro. Šai summai jābūt arī tādai, kas motivētu bēgļus meklēt darbu.