Saistībā ar cilvēktirdzniecību pa biedrības "Patvērums "Drošā māja"" uzticības tālruni šogad līdz septembra beigām zvanīts 145 reizes, aģentūrai LETA pastāstīja biedrības vadītāja Sandra Zalcmane.
Viņa stāstīja, ka lielākoties zvanīts par fiktīvo laulību izbeigšanu. "Ir vēlme šādas fiktīvas laulības, kas noslēgtas pirms vairākiem gadiem, šķirt, jo tiek uzskatīts, ka tās nav slēgtas, balstoties uz abpusēju mīlestību, bet gan tas bijis aprēķins," skaidroja Zalcmane. Tāpat fiktīvo laulību skaits nesamazinās, piebilda "Patvēruma "Drošā māja"" vadītāja.
Bieži gadās, kad sieviete piezvana un stāsta, ka "manai draudzenei ir viens tāds stāsts", norādīja biedrības vadītāja un piebilda, ka parasti cilvēki, kas iekļūst šādās situācijās, vaino sevi un par to nemaz nerunā, līdz ar to upuru skaits varētu būt lielāks.
"Jau šobrīd ir vairāki stāsti, ka cilvēks ir piespiests pārvest narkotikas savā organismā," tomēr policijai par to nav zināms, jo cilvēki baidās, ka viņus sodīs, neraugoties uz to, kādos apstākļos šis gadījums ir noticis.
Vaicāta, kas biežāk kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem, Zalcmane norādīja, ka gada sākumā pastāvēja upura "profils" - sieviete ar vienu vai diviem bērniem. Tomēr šobrīd pa uzticības tālruni zvana gan sievietes, gan vīrieši. Viņa arī piebilda, ka viens zvans nenozīmē vienu cilvēku, bet gan vienu gadījumu, kurā var būt iesaistīti vairāki cilvēki.
"Patvērums "Drošā māja"" šobrīd vairāk orientējas uz preventīviem pasākumiem. Tā nav tikai jauniešu izglītošana, bet arī bibliotekāru un pedagogu izglītošana par cilvēktirdzniecības jautājumiem, stāstīja Zalcmane.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja "Patvēruma "Drošā māja"" aktīvists Reinis Grāvītis, biedrība apbraukā Latvijas izglītības iestādes, arī jauniešu centrus un speciālās skolas, ar mērķi izglītot jauniešus par dažādiem riskiem, kas var novest pie cilvēktirdzniecības.
Biedrība skaidro jauniešiem ne tikai to, kas ir cilvēktirdzniecība, bet arī par darba līgumu, lai droši strādātu ārzemēs, par Latvijas vēstniecību un palīdzību, ko tā spēj dot. Grāvītis rezumēja, ka izglītošanas mērķis ir parādīt jauniešiem galvenos veidus, kā cilvēks tiek piespiests darīt kaut ko pret paša gribu, kā arī norādīt, kur vērsties pēc palīdzības.