Spēcīgu viedokli par šobrīd Latvijā notiekošo savā facebook profilā publicējusi Rita Eva Naseniece, kura īpašu uzsvaru savā rakstā liek uz šā brīža notikumu salīdzinājumu ar situāciju Latvijā pirms Otrā pasaules kara.
Savu viedokli autore iesāk ar pārdomu atspoguļojumu, kas viņu pārņēmušas pēc kādas pagājušajā nedēļā redzētas TV pārraides, kur Ministru prezidente Laimdota Straujuma komentēja izstādes „Maidana cilvēki” nopostīšanu.
„Sēdēdama TV rīta pārraides studijā savā raksturīgajā izklaidīgi neskaidrajā runas stilā, premjere sniedza atbildes par Maidana izstādes sērijveida demolēšanu Ministru Kabineta priekšā. Viņa paskaidroja, ka Valsts policija un pašvaldības policija nebija informētas, un tāpēc izstādi nesargāja. Viņas “nekas sevišķs” izteiksme simpātiskajā sejā liecināja, ka viņai nav ne mazākās nojausmas par graujošo iespaidu uz skatītāju, ko atstāj šie teksti. Acīmredzot, lai piešķirtu nozīmīgumu, tika bilsts, ka šis nav parasts gadījums. Brīdī, kad mati slējās stāvus, neskaidrā remarka izklausījās kā padomnieku iekodēts, naivs citāts no sērijas "galīgi garām". Neatstāja sajūta, ka runātājai nav priekšstata, ko cilvēki ārpus MK sienām domā par notikušo. Un, neatkarīgi no tikumiskās orientācijas, šobrīd pie TV ekrāna skaļi lieto dzejnieces Krivades mīļāko vārdu,” sulīgi uzsver autore.
Viņa arī norāda – valdošās varas bezdarbība šajā situācijā ir labākajā gadījumā mulsinoša.
„Iekšlietu ministrs Kozlovskis savukārt par šo tēmu bija ticies ar Nacionālās Apvienības frakciju Saeimā. Tikšanās laikā, kā noprotams no medijiem, viņš paudis gatavību kaut ko skaidrot, skaidrot un noskaidrot. NA publiski izteica neapmierinātību ar dzirdēto. ZZS, iespējams, savā klusajā, nepārprotamajā sapnī par nākošo kopīgo valdību rokrokā ar SC nebilda ne vārda. Vienotība izlikās, ka nekas nav noticis. Varas paralīze ir mulsinoša. Varas pīlāri – jauki smaidošie, svētkos izdekorētie Ķenča cepurēs, varenie, pie Brīvības pieminekļa ejošie, iekšēji trīcošie kā želeja – kas jūs esat un kur jūs esat brīžos, kad no stūriem izlien politiskie prusaki?” vaicā R.E. Naseniece.
Savu viedokli autore pabeidz ar atgādinājumu par politisko situāciju pirmskara Latvijā. „1940. gads nesākās 1940. gadā. Tas sākās agrāk 1937., 1938., 1939.-ajā. Ar 'kušināšanas politiku', ar Krievijas draugiem medijos, ar aģentiem augstos un ļoti augstos amatos, ar skeletiem skapjos, ar apmuļķotiem vai nopirktiem viedokļu līderiem. Ar sapakotiem čemodāniem un cerībām uz Šveices pasi. Un pats galvenais - ar gļēvulību. Būsim modri. Ja politiskie jēri klusē, runāsim mēs. Vairs nedrīkst klusēt,” aicina autore.
Avots: https://www.facebook.com/rita.naseniece/posts/10153565536146023?fref=nf