Pētīs iespējamu radona klātbūtni Latvijas dzeramajā ūdenī

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Lai pārliecinātos par dzeramā ūdens kvalitāti un saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām pārbaudītu, vai ūdenī nav iespējama pārliecīga radioaktīvo vielu, tostarp radona, koncentrācija, tiks veikts reprezentatīvs pētījums par radona gāzes saturu dzeramajā ūdenī Latvijas teritorijā.

To paredz noteikumu projekts "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība"", ko plānots skatīt rītdienas, 20.oktobra, valdības sēdē.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, divu gadu laikā plānots īstenot radioaktivitātes rādītāju monitoringu dzeramajā ūdenī, lai saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgu regulu pārliecinātos, vai konkrētā ģeogrāfiskajā vietā ir vai nav iespējama tāda radona koncentrācija ūdenī, kas varētu pārsniegt attiecīgos pieļaujamos rādītājus.

Tāpat skaidrojumā teikts, ka VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” jau patlaban, īstenojot Vides monitoringa programmu, katru gadu nodrošina dzeramā ūdens radioaktīvo vielu - radona, kopējās alfa un kopējās beta radioaktivitātes, tritija - monitoringu četrās vietās - Rīgā, Baldonē un divās vietās Daugavpilī. Visi dati pierādījuši, ka minētās vielas ūdenī nav sastopamas.

Jaunais pētījums tiks veikts visā Latvijas teritorijā, un tas ļaus apkopot arī jaunākos datus, tādējādi pierādot, ka Latvijā radona piesārņojuma problēma nepastāv, līdz ar to turpmāk nebūtu nepieciešami papildu pētījumi.

Attiecībā uz citiem radioaktīvo vielu parametriem - tritiju un kopējo alfa un kopējo beta radioaktivitāti - papildu monitorings netiek plānots, jo 2008.gadā un 2009.gadā Sabiedrības veselības aģentūra jau veica šo parametru monitoringu dzeramajā ūdenī. Tāpēc Eiropas Komisijā plānots iesniegt arī šos rezultātus, lai pierādītu, ka Latvijā nav nepieciešams tritija un kopējās alfa un beta radioaktivitātes papildu monitorings.

Pētījuma izmaksas būs apmēram 11 000 eiro apmērā, un to veiks Zemkopības ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju.

Svarīgākais