Rīgā atkal manītas mežacūkas

© Scanpix

Atnākot rudenim, Rīgas mežacūkas atkal biežāk manāmas apdzīvotās vietās, jo tās nāk pagalmos mieloties ar ozolzīlēm, aculiecinieku nesen piefiksēto mežacūku baru Biķernieku ielā aģentūrai LETA komentēja Pierīgas Mednieku kluba pārstāvis Kaspars Šuikovskis.

 

Viņš sacīja, ka mednieki joprojām pilda ar Rīgas pašvaldību noslēgto līgumu par mežacūku izķeršanu un izvešanu no galvaspilsētas. Līdz novembra sākumam mednieki plānojot izķert un izvest vēl vismaz desmit mežacūkas.

Šuikovskis skaidroja, ka pašreiz sācies rudens periods, kad mežacūkas barojas un uzņem tauku krājumu ziemai. "Dzīvnieku pamatbiotopā, piemēram, Ķīšezera apkaimē, ir niedrājs, kas ir vasaras ēdiens. Ozolzīļu gads nav ļoti labs, tādēļ viņas nāk baroties zem katra pieejamā koka," skaidroja Šuikovskis, uzsverot, ka iepriekš vasaras periodā tās cilvēka acij bija mazāk manāmas.

Mednieku kluba pārstāvis pastāstīja, ka visas mežacūkas no pilsētas teritorijas tiks izvestas, taču tam nepieciešams laiks. "Pusgada laikā visas izvest nevar. Medījot būtu vieglāk, bet pilsētas teritorijā to nevar darīt," pauda Šuikovskis.

Viņš pastāstīja, ka pašreiz no Rīgas kopumā izvesta jau 41 mežacūka. Vēl no pilsētas provizoriski būtu jāizved ap 70 šo dzīvnieku.

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais