Sagaida kravas pagaidu režīmā

Dzelzceļa kravu aprite Latvijā palikusi pērnā gada līmenī par spīti bažām, ka kravu var nebūt vispār.

Valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) darbības apjoms atkārto pērnā gada rādītāju par 99,8% un krietni pārsniedz šim gadam plānoto apjomu. LDz vadītāja vietas izpildītājs Aivars Strakšas paskaidroja, ka šā gada plāns tapis pēc tam, kad toreizējais LDz prezidents Uģis Magonis atgriezies no Krievijas ar pieļāvumu, ka Krievija varētu vispār apturēt kravu plūsmu Latvijas virzienā. Tad LDz savā plānā ierakstījis 45 miljonu tonnu pārvadāšanu. Tā esot pēdējā robežlīnija, uz kuras uzņēmums vēl var nosegt savus fiksētos izdevumus, dzīvojot ļoti taupīgi, bet nelūdzot atbalstu no īpašnieka, t. i., no valsts un neveicot vēl citus ārkārtas pasākumus. Tomēr situācija oktobra vidū jau ļauj pavēstīt, ka kravu apjoms šogad būs praktiski tie paši 57 miljoni tonnu, cik bija pērn.

Kravu kopapjomā samazinājies ogļu, bet pieaudzis naftas produktu apjoms; ir pieaugums kokmateriālu segmentā. LDz meitasuzņēmums LDz Cargo zaudējis daļu no ogļu kravām privātajam pārvadātājam Baltijas ekspresis. LDz tādā gadījumā saņem maksu no privātā pārvadātāja par LDz sliežu izmantošanu.

A. Strakšas ļoti atturīgi stāstīja par LDz Cargo valdes priekšsēdētājā Gunta Mača nomaiņu. Tagad LDz Cargo vada LDz finanšu direktors Māris Bremze, kurš apņēmies finanšu direktora amatu atstāt iespējami drīzā laikā. Tāpat viņš sola izstāties no uzņēmuma Pasažieru vilciens valdes. A. Strakšas neatklāja, kādas domstarpības starp LDz vadītājiem bijušas, un palika pie tā, ka tagad vienprātība atjaunota.

Piemērs sakaram starp LDz publisko tēlu un finansēm ir tāds, ka pēc U. Magoņa apcietināšanas LDz atteikts 21 miljona eiro aizdevums lokomotīvju modernizācijai, kaut izmeklēšanas iestādes nu jau triju mēnešu laikā nav spējušas pateikt ne vārda, vai vispār ir kaut kāda sakarība starp U. Magoņa apcietināšanu un viņa vadīto uzņēmumu.

Drīzāk neziņu un minstināšanos nekā reālas rūpes par U. Magoņa aizvietošanu ar sazin kādu supervadītāju apliecina Satiksmes ministrijas vakardienas paziņojums, kā tā meklēs LDz valdes priekšsēdētāju ar «augstākā līmeņa personāla atlases» kompānijas palīdzību. A. Strakšas vakar neuzņēmās pateikt, vai arī viņš kandidēs uz uzņēmuma pastāvīgā vadītāja amatu.

Bez pastāvīgā vadītāja LDz pārsteidzoši labi funkcionē pagaidu režīmā, bet apzinās, ka šīs sekmes nav nodrošinātas uz ilgu laiku. Ilgtermiņa kravu plūsmu piesaistei ir vajadzīgs ne tikai pilntiesīgs LDz vadītājs, bet arī valsts augstāko amatpersonu sarunas un vienošanās ar citu valstu augstākajām amatpersonām. Tikai politiskie līderi var parādīt izeju no apļa, kurā kravu daudzuma palielināšanai ir vajadzīgi ieguldījumi pārvadājumu infrastruktūrā, bet ieguldījumu piesaistei ir vajadzīgs kravu daudzuma pieaugums. Tagadējā Latvijas valdība neizskatās spējīga ne uz kādām iniciatīvām, kaut gan kārtējos kontaktus ar kaimiņvalstīm Latvija, protams, uztur arī ar satiksmes ministra Anrija Matīsa spēkiem.