Par bēdīgi slavenās t. s. Aivara parka krimināllietas gaitu ģenerālprokurors Jānis Maizītis personīgi informējis trīs augstākās valsts amatpersonas un, kā liecina WikiLeaks informācija, arī ASV vēstniecību.
2006. gada 20. jūlijā prokurors Andis Mežsargs pieņēma lēmumu par Ventspils mēra Aivara Lemberga saukšanu pie kriminālatbildības un tajā pašā dienā uzrādīja viņam apsūdzību. Prokurors bija tā steidzies sarakstīt šīs apsūdzības tekstu, ka bija tajā ielaidis pat komiskas kļūdas, tostarp apsūdzot arī kādu Aivaru parku.
Prokuroram tiešām tobrīd bija ļoti jāsteidzas kaut kā oficiāli noformēt septiņus gadus ilgušās izmeklēšanas darba rezultātus, jo tieši 20. jūlijā ZZS gatavojās A. Lembergu nosaukt par savu premjerministra kandidātu 9. Saeimas vēlēšanās, turklāt tobrīd vēl nebija apstiprināti deputātu kandidātu saraksti un tajos varēja iekļaut – no Lemberga oponentu viedokļa, nedod Dievs! – vēl arī Ventspils mēra vārdu. Turklāt prokurors A. Mežsargs 19. augustā bija pasēdējis Rīdzenes kafejnīcā ar diviem Lemberga oponentiem biznesā (jautājumā par Ventspils naftas pārdošanu krieviem) – miljonāriem Oļegu Stepanovu un Olafu Berķi –, kas acīmredzot arī viņam lika steigties, un steigā kļūdas ir neizbēgamas.
Likumā ir noteikts, ka «Kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu», bet par sabiedrības iepazīstināšanu ar jaunumiem kriminālprocesā lemj procesa virzītājs.
Neskatoties uz to, ģenerālprokurors personīgi informējis valsts augstākās amatpersonas par t. s. Aivara parka krimināllietas uzsākšanu. Savukārt WikiLeaks publiskotā sarakste starp ASV vēstniecību Rīgā un ASV Valsts departamentu liecina par J. Maizīša ciešajiem personīgajiem kontaktiem ar ASV vēstniekiem un citiem augstākā ranga diplomātiem, kuriem nodota informācija, tajā skaitā arī par notiekošo krimināllietās.
T. s. Lemberga prāvā nesen pārlapotie materiāli liecina, ka ģenerālprokurors J. Maizītis personīgi jau 20. jūlijā nosūtījis vēstules Valsts prezidentei Vairai VīķeiFreibergai, Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei un Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim. Zīmogi uz J. Maizīša vēstulēm liecina, ka tās jau tajā pašā dienā saņemtas Valsts prezidentes, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētājas kancelejās.
Dokumentu aprites atzīmes uz vēstulēm liecina, ka faktiski tinte uz A. Mežsarga lēmuma vēl nebija nožuvusi, kad par to jau zināja valsts augstākās amatpersonas.
Vēstuļu teksts augstākajām amatpersonām ir identisks. Tajās ģenerālprokurors, atsaucoties uz A. Mežsarga tikko pieņemto lēmumu, apgalvo, ka A. Lembergs «laika periodā no 1992. līdz 1993. gadam pieņēma kukuļus sevišķi lielā apmērā – 453 043,93 LVL», «izdarīja noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu» un ka A. Lembergs «kā valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, atkārtoti izdarīja valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu».
Kā zināms, prokurori šo t. s. Aivara parka lietu jau ir izbeiguši. Daļa materiālu no tās pārceļojuši uz šobrīd Rīgas apgabaltiesā izskatāmo tā dēvēto Lemberga lietu, kur iepriekšminētā «kukuļa pieņemšana» pārtapusi jau par «kukuļa izspiešanu». T. s. Lemberga lieta tiesā tiek skatīta jau septīto gadu. Katrā ziņā J. Maizīša 2006. gada 20. jūlija apgalvojumus augstākajām amatpersonām var uzskatīt par nepatiesiem.
Jāatgādina, ka tiesā pilnībā izgāzās arī t. s. Aivara parka lietā steigā radītā prasība par drošības līdzekli A. Lembergam – drošības naudu viena miljona latu apmērā. Prokurora prasīto naudas apjomu A. Lembergs trīs reizes veiksmīgi pārsūdzēja, un beigu beigās A. Mežsargs bija spiests atzīt fiasko un atteikties no drošības naudas vispār. Par to gan viņam nācās skaidroties vēstulē ģenerālprokuroram. A. Mežsargs zaudētajā cīņā par drošības līdzekli vainoja nevis paša pieļautās kļūdas, bet gan Rīgas Centra rajona izmeklēšanas tiesnešus.
Neskatoties uz to, A. Lembergam joprojām pieder rekords pieprasītās drošības naudas ziņā – miljons latu jeb 1,43 miljoni eiro. Salīdzinoši – Uģim Magonim procesa virzītājs tiesā prasīja piemērot miljonu eiro drošības naudu, bet tiesa pielēma vēl mazāk – 400 000 eiro.
Vēl kāds aktuāls rekords – t. s. Lemberga krimināllietā sākotnēji bija 154 sējumi, kuru skaits šobrīd pieblīdis līdz 212 sējumiem. Salīdzinoši – apjomīgajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir tikai 80 sējumu. Valsts apsūdzību t. s. Lemberga prāvā uztur četri prokurori, savukārt Zolitūdes traģēdijas krimināllietā būs tikai trīs valsts apsūdzētāji. Izskatās, ka Lemberga prāvai piederēs arī iztiesāšanas ilguma rekords. Tiesvedība ilgst jau septīto gadu, taču joprojām nav izdevies pabeigt pratināt ne tikai prokuroru pieteiktos lieciniekus, bet pat cietušos.