Ja bēgļi nonāktu trūcīgās personas statusā, pašvaldībām būtu viņiem jāpalīdz

Attēlam ir ilustratīva nozīme © SCANPIX

Ja bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušās personas pabalsts samazināsies tik tālu, ka cilvēks nonāks maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusā, tad pašvaldībām būs pienākums nodrošināt palīdzību, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Kontekstā ar izskanējušajiem plāniem par pabalstu samazināšanu ir ļoti nopietni jāizsver, vai esam gatavi pārlikt uz pašvaldībām palīdzības nodrošināšanu, norādīja Pētersone-Godmane. Viņa informēja, ka pašvaldību viedoklis ir stingri noraidošs 256 eiro pabalsta samazināšanai, apzinoties šāda soļa sekas uz vietējo pārvalžu budžetiem. Arī IeM to īpaši neatbalsta, ja netiek atrasta līdzsvarojoša pieeja.

Uz deputāta Romualda Ražuka (V) jautājumu, kurš risinās bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušās personas mājokļa jautājumu, Pētersone-Godmane atbildēja, ka neviens bēgļa vietā to nedarīs. Pašam cilvēkam būs tas jāatrisina, taču mentors varēs palīdzēt viņam izmantot vai nu sludinājumu portālu ''www.ss.lv'', vai datu bāzi par dzīvokļu īres piedāvājumiem.

Kā ziņots, kopumā koalīcijas partneriem nav iebildumu par nepieciešamību samazināt bēgļu pabalsta apmēru, tomēr konkrēta vienošanās vēl nav panākta.

Bēgļa pabalsts, kas pašreiz ir 256 eiro, pēc samazināšanas varētu būt 130-150 eiro robežās, izriet no Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) iepriekš teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma". Pagaidām gan precīza summa netiek minēta, bet tai jābūt nedaudz virs trūcīgas personas ienākumu sliekšņa, kas ir 128,06 eiro. Šai summai jābūt arī tādai, kas motivētu bēgļus meklēt darbu, uzskata Straujuma.

Jau vēstīts, ka Latvija ir piekritusi kopumā uzņemt 776 bēgļus. Par to lēmumus pieņēma valdība un Saeimas Eiropas lietu komisija. Pagaidām gan Eiropas Savienība pieņēmusi lēmumus par 531 patvēruma meklētāja uzņemšanu Latvijā.

Septembra beigās valdība uzklausīja rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, tomēr vēl nevienojās nedz par finansējumu plāna izpildei, nedz par iestādi, kas atbildēs par bēgļu integrāciju. Šos jautājumus valdība vēlreiz skatīs 20.oktobrī, kad tiks iesniegts precizēts bēgļu uzņemšanas plāns.

Latvijā

“Dzīvoju Latvijā jau vairāk nekā deviņus gadus,” teic rakstnieks, publicists un vēsturnieks Dmitrijs Savins, kura dzimtene ir Krievija, Aizbaikāls, pilsēta Čita. “Pirms tam nekad nebiju domājis, ka kļūšu par emigrantu. Bet mēs visi zinām, kāda ir situācija mūsdienu Krievijā. Tāpēc mana aizbraukšana bija loģisks rezultāts manam politiskajam darbam Krievijā. Man Krievijā bija tikai divi varianti: cietums vai emigrācija.” Intervija ar Dmitriju notiek latviski.

Svarīgākais