Kādi jaunieši, tādas algas

SEB bankas stāstu par jauniešu prasībām uz pirmo algu ap tūkstoti eiro mēnesī līdzsvaro darba sludinājumu portāla CV Market dati, ka puse no jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem piekristu strādāt par 100–360 eiro mēnesī.

 SEB banka jau ir nodrošinājusi savam pētījumam plašu publicitāti. Rezultātā simtiem reižu interneta portālos jauniešu prasības tika novērtētas kā liecība viņu muļķībai, ar kādu jauniešiem nākšoties palikt vispār bez darba un algas. Labāk tomēr izskaidrot aptaujas rezultātu apkopojumu nevis ar jauniešu muļķību, bet aptaujātās grupas atlasi starp SEB bankas klientu ģimeņu locekļiem. Banka bija iztikusi pašu spēkiem, nevis algojusi profesionālu aptaujātāju firmu, no kuras varētu prasīt, lai aptaujātie pēc dzimuma, ģimeņu labklājības, dzīvesvietas utt. dalītos aptuveni tāpat, kā sadalās visi Latvijas jaunieši, visi Latvijā studējošie jaunieši u.tml. Ar 772 saņemtajām atbildēm aptaujāto kopskaits nemaz nav tālu no tā kopskaita, kādu sociologi izmanto visu Latvijas iedzīvotāju izpētei, taču aptauju atreferējušajiem bankas darbiniekiem nebija ne jausmas, kā atlasīti aptaujātie jaunieši. Visticamākā arī viņiem pašiem šķita versija, ka laikam jau banka vērsusies pie saviem klientiem, kuru elektroniskā pasta adreses gadījušās pa rokai. Rezultātā jautājumi nonākuši līdz bankas klientu bērniem, kuriem ienākumi ap tūkstoš eiro mēnesī šķiet kaut kas pašsaprotams. Ja viņu ģimenēs pelnītu mazāk, tad šīs ģimenes nebūtu banku klientu lokā.

Atbildes sadalījušās tā, ka 8% aptaujāto piekrituši strādāt par algu līdz 500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, 34% – par algu līdz 750 eiro, 33% – par algu līdz 1000 eiro, 14% – par algu līdz 1500 eiro un vēl 10% gribot virs 1500 eiro mēnesī.

Nepilns tūkstotis aptaujāto ir pietiekami daudz, lai vēlāk būtu atrodami visdažādākie varianti iecerētās un faktiskās algas atbilstībai vai neatbilstībai, taču kopumā jauniešu prasības izskatās reālistiskas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja jau vecāki ir spējuši viņus labi nodrošināt līdz šim, tad nodrošinās arī turpmāk ar iekārtošanu tādos darbos, kur iespējams saņemt vairāk vai vismaz relatīvi vairāk, ja faktiski jāstrādā maz, bet algu maksā kaut viduvēju. Tepat vēl varētu piebilst, ka materiāli labāk situētās ģimenes ir arī tērējušas naudu bērnu attīstīšanai, kas varētu nākt atpakaļ, ja jaunietim izdosies izveidot sportista vai dziedātāja karjeru. Otrkārt, nomināli cerēto atalgojumu jauniešiem iespējams iegūt, uzsākot darbu bagātākās valstīs.

Ārpus jau tagad relatīvi labi dzīvojošo loka priekšstati par iespējamo algu ir pavisam citādi. Puse no darba sludinājumu portāla CV Market aptaujātajiem jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem piekristu strādāt par 100–360 eiro mēnesī, kas ir mazāk par minimālo algu. CV Market Latvijā vadītāja Renāte Zīverte norādīja, ka gatavība strādāt par mazu algu nav tikai lauku jauniešu īpatnība. Starp rīdziniekiem strādāt par mazo algu piekrituši 15% jauniešu. Darba meklētāji sagaida atbilstību starp lielāku algu un augstāko vai profesionālo izglītību, bet ņem vērā, ka izglītība jāapstiprina ar darba pieredzi.