Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs lūdzis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnesim Guntaram Stūrim izvērtēt, vai nav noticis noziedzīgs nodarījums, pievienojot t.s. Mazās digitālās krimināllietas materiāliem dokumentus, kas satur divu liecinieču personu datus – personu kodus, dzīvesvietas adreses, ziņas par ģimenes stāvokli u.tml.
Pēc prokurora A. Pundura domām, "ir pamats uzskatīt, ka ir tikušas pārkāptas virkne likuma prasību, kas aizliedz nesankcionētu personu datu vākšanu un apstrādi, un ar to varētu būt nodarīts kaitējums privātpersonu likumīgajām tiesībām un interesēm". Kā uz iespējamo vainīgo šajā noziedzīgajā nodarījumā viņš norāda uz Centra rajona tiesnesi Raimondu Bulu, kurš t.s. Mazo digitālo krimināllietu iztiesāja pirmajā instancē un pilnībā attaisnoja visus šajā lietā apsūdzētos.
Jāatgādina, ka t.s. Mazā digitālā krimināllieta ierosināta par Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) likvidāciju un tajā bija apsūdzētas piecas personas, turpretī Lielajā digitālajā apsūdzētas 20 sabiedrībā pazīstamas personas, un tā ierosināta par krāpšanos digitālās televīzijas ieviešanas projektā.
Tiesnesis R. Buls, uzklausījis apsūdzības un aizstāvības viedokļus, pieņēma lēmumu par divu liecinieču – bijušo DLRTC valdes locekļu – darba līgumu pievienošanu krimināllietas materiāliem.
Prokurora A. Pundura viedoklis, ka, pievienojot krimināllietas materiāliem dokumentus ar fizisko personu datiem, tiesnesis varētu būt veicis noziedzīgu nodarījumu, ir krasā pretrunā ar citu triju prokuroru – Jura Jurisa, Ilgas Paegles un Jāņa Ilstera – viedokli. Analizējot šo prokuroru konkrēto rīcību, var izdarīt ticamu pieņēmumu, ka viņi uzskata – pat medicīniska rakstura dokumentus un izziņas par veselības stāvokli var ne tikai pievienot krimināllietas materiāliem, bet šādus materiālus var izsniegt personām, uz kurām tie neattiecas ne mazākajā mērā. Kā Neatkarīgā jau rakstīja, prokurori J. Juriss, I. Paegle un J. Ilsteris, izsniedzot četriem cietušajiem t.s. Lemberga prāvā krimināllietas materiālus, izsnieguši viņiem arī tos sējumus, kuros ir izziņas par Ventspils mēra Aivara Lemberga veselības stāvokli, ārstu konstatētajām slimībām un veselības stāvokļa izmeklēšanas rezultātiem. Tā kā prokurori cietušos nav brīdinājuši par iegūto ziņu neizpaušanu, cietušie iegūtos krimināllietas materiālus nodevuši masu mediju pārstāvjiem.
Kā tiesas sēdē norādījis prokurors A. Pundurs, tiesneša nodarījums, pievienojot lietas materiāliem personu datus saturošus dokumentus, varētu būt kvalificējams pēc Krimināllikuma 318. panta kā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Turpretī prokuroru J. Jurisa, I. Paegles un J. Ilstera rīcību faktiski jau ir attaisnojis ģenerālprokurors Jānis Maizītis, atbildot uz A. Lemberga sūdzību. Tas tomēr nenozīmē, ka triju prokuroru rīcība ir pilnībā attaisnota – Rīgas apgabaltiesā ir A. Lemberga civilprasība pret J. Jurisu, I. Paegli un J. Ilsteri vairāku simtu tūkstošu latu apmērā. Tāpat ir iesniegta arī prasība Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Eiropas praksē ziņu par veselības stāvokli izpaušana tiek uzskatīta par ļoti nopietnu pārkāpumu.
Skarba disonanse Ģenerālprokuratūras amatpersonu attieksmē pret personas datu aizsardzību parādās, ja paanalizē abu gadījumu reālos faktus. Tiesnesis Mazajā digitālajā tikai pievienoja krimināllietas materiāliem no arhīva saņemtas, cauršūtas, apzīmogotas divu DLRTC amatpersonu personāllietas. Kā norāda pats A. Pundurs, "kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums", tādējādi ar tiem nevar iepazīties personas, uz kurām tie neattiecas. Turpretī t.s. Lemberga lietā krimināllietas sējumus ar medicīniska rakstura izziņām prokurori izsniedza personām, uz kurām tās neattiecas, turklāt šīs personas netika brīdinātas par ziņu neizpaušanu. Faktiski šie materiāli tika publiskoti.
Prokurors A. Pundurs saskata pat iespējamu kriminālu pārkāpumu, ja uzņēmumu amatpersonu personas kodi un dzīvesvietas adreses tiek izpaustas nepiederošām personām, kaut gan šie dati ir pilnīgi brīvi pieejami publiski – Uzņēmumu reģistrā, Lursoft datu bāzē u.tml. Turpretī trīs prokurori un ģenerālprokurors attaisno ziņu par veselības stāvokli izpaušanu, kaut gan tie ir sensitīvi dati, kurus aizsargā pat vairāki likumi.