Bezdarbniekus glābj simtlatu stipendija
"Darba man nav jau vairākus gadus. Esmu piestrādājusi dažādus palīgdarbus, bet uz pastāvīgu pašlaik neceru," Neatkarīgajai atklāj Zinta (vārds mainīts). Viņai ir divi skolas vecuma bērni, un arī vīrs nesen kā zaudējis darbu. Nu pirmo mēnesi viņa uzsākusi strādāt Latvijas Sarkanā Krusta sociālajā centrā Gaiziņš par simt latu stipendiju.
Tūkstošiem bezdarbnieku Latvijā tā ir vienīgā iespēja nopelnīt iztiku, jo vairāk nekā puse bez darba palikušo nesaņem bezdarbnieka pabalstu.
Darba tirgus – tukšs
Zinta sociālajā centrā, kur atrodas naktspatversme, atbild par veļas mazgāšanu un gludināšanu. Darbs viņai ļoti patīk, un "priekšniecība ir ideāla", atbalstoša un saprotoša. "Kādreiz strādāju par pastnieci, bet tad optimizēja, manu rajonu paņēma pastnieks, kas brauca ar auto," stāsta Zinta. "Ilgāku laiku dzīvoju mājās, vīrs strādāja, taču arī viņš zaudēja darbu. Man piedāvāja šo iespēju strādāt par 100 latu stipendiju, es uzreiz piekritu." Zinta nopūšas: žēl, ka šis darbs tikai uz laiku. Darba vietu nav. Tur nelīdzot nekādi pārkvalifikācijas kursi. Darbu zaudē arī cilvēki ar "ugstām izglītībām".
Dmitrijs zaudēja darbu salīdzinoši nesen – viņš ir šoferis. Viņam piedāvāja iegūt tiesības uz smago auto, taču – un daudziem šī Dmitrija atzīšanās liksies pat smieklīga – viņam nepatīk, un viņš nevar braukt ar smago transportu. Tā iekārtojies darbā par stāvvietas apsargu, bet par mēneša darbu saņēmis 48 latus...
Astoņi, un visi labi
Pašlaik naktspatversmē strādā astoņi bezdarbnieki, tā sauktie simtlatnieki. Ilona Luste, sociālā centra vadītāja, stāsta: "Vēl pagājušajā gadā bija sapulce Rīgas domes Labklājības departamentā, kur mums stāstīja par iespēju nodarbināt bezdarbniekus, un, tā kā mēs domājām mūsu patversmi paplašināt, piekritām un par to esam ļoti priecīgi." Cilvēki nodarbināti dažādos darbos – telpu uzkopšanā, remontā, ēst gatavošanā un citos. Viņiem maksā stipendijas simt latu mēnesī, kā arī nodrošina darbam nepieciešamos piederumus, piemēram, cimdus, priekšautus, birstes, slotas...
"Nevienu sliktu vārdu nevaru teikt, cilvēki cenšas. Tomēr jūtams, ka dažiem cilvēkiem, kuri nav strādājuši ilgāku laiku, ir grūti atkal iejusties darbā, iespējams, ir zudušas darba prasmes, kuras jāatjauno. Un es redzu, ka izaugsme ir," stāsta I. Luste. Par katru no saviem darbiniekiem viņa zina stāstīt labu vārdus un, ja organizācijai būtu tāda iespēja, paturētu šos cilvēkus pastāvīgā darbā. Šajā laikā kopš Sarkanā Krusta naktspatversme iesaistījusies bezdarbnieku projektā, tikai divas reizes gadījusies situācija, kad no darbinieka jāatsakās. Kāda sieviete nodzērās, vienkārši nenāca uz darbu, bet viens cits cilvēks nevarēja izpildīt savus pienākumus. "Viņš bija dežurants, bet pats, pastrādājot dažas dienas, saprata, ka nevar šo darbu pildīt, nevarēja koncentrēties un pierakstīt cilvēkus, kuri atnāk un aiziet, viņam bija grūtības arī sarunāties ar citiem," stāsta I. Luste. Daudziem bezdarbniekiem ir līdzīgas problēmas, vienkārši cilvēki ilgstoši nav bijuši sabiedrībā.
Dod iespēju
Vairāki no simtlatniekiem patversmē ir bezpajumtnieki. "Mēs uzņēmāmies šādu iniciatīvu, un mums nodarbinātības aģentūra atļāva. Redzu, kā šie cilvēki mainās un cik daudz dod apziņa: man ir darbs!" uzsver I. Luste. Laine, kura pašlaik dzīvo patversmē, ir no Kurzemes, viņa strādājusi zivju cehā. Kad darbu zaudējusi, gājusi to meklēt uz Rīgu, bet diemžēl arī te to atrast nav varējusi. Pašlaik naktspatversmē uzkopj telpas. Viņa atklāj, ka gribētu izmācīties par pavāru. Ja vien būs tāda iespēja...
Savukārt Aleksandram ir vairākas izglītības. "Man jau vairāk neko nevar piedāvāt," Aleksandrs smejas, "esmu strādājis pat par mājturības skolotāju, taču nu tā ir sanācis, ka esmu bez darba un arī bez mājām." Tomēr viņš nenokar degunu un visu uztver ar humoru. Patversmes vadītāja viņu slavē: ne tikai kārtīgi uzkopj telpas, bet arī brīnišķīgi gatavo maltītes. I. Luste novērojusi, ka cilvēki, kuri ilgāk bijuši bez darba, zaudējuši spēju rīkoties ar naudu: "Viņi saņem naudiņu un skatās uz to kā skolēni. Skaita vairākas reizes, rēķina, kas par to var sanākt." Diemžēl pirmajā mēnesī, kad bezdarbnieks sāk strādāt, viņam pat nav naudas transporta biļetei, lai atbrauktu uz darbu. Daudzi brauc par zaķi, bet citiem neļauj sirdsapziņa.
"Zinu – ja mēs palīdzēsim šiem cilvēkiem, viņi atgriezīsies sabiedrībā un būs pilnvērtīgi sabiedrības locekļi," saka I. Luste.
Naudas var pietrūkt
Lai gan bezdarbnieku skaits nepārtraukti aug un netiek prognozēts, ka tas samazināsies agrāk par 2011. gadu, naudas simtlatniekiem nepietiek. Pēc Labklājības ministrijas (LM) aprēķiniem, 2009. gada decembrī no 179 235 oficiāli reģistrētajiem bezdarbniekiem 55 procenti nesaņem pabalstu, savukārt tiek prognozēts, ka 2010. gadā no 200 000 bezdarbnieku jau 63 procenti būs bez pabalsta. Vienīgie ienākumu avoti šiem cilvēkiem ir garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsti. LM izrēķinājusi: pērn 63 324 jeb 38 procenti bezdarbnieku tika iesaistīti simtlatnieku un citās programmās, kurās saņem stipendiju, bet šogad ar esošo finansējumu iespējams nodrošināt atbalstu tikai 26 procentiem bezdarbnieku. Decembra beigās simtlatnieku rindā bija vairāk nekā 30 000 cilvēku.