Par sievas un bērna nobraukšanu ar trolejbusu apdrošinātājs tēvam izmaksājis 300 eiro

Apdrošināšanas kompānija "Gjensidige Baltic", pie kuras pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" apdrošina gan materiālos, gan morālos zaudējumus, vīrietim par viņa sievas un bērna nobraukšanu ar trolejbusu izmaksājusi kopumā 300 eiro lielu kompensāciju, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Apdrošinātājs sākotnēji lūdzis cietušajam iesniegt notiesājošu spēkā stājušos spriedumu, ar kuru būtu atzīts, ka negadījumā vainīga "Rīgas satiksmes" darbiniece, tomēr vēlāk kompānija nolēmusi segt bēru izdevumus un par sāpēm un garīgajām ciešanām atraitnim Ansim Priedem izmaksājusi morālā kaitējuma kompensāciju. "150 eiro par katru cilvēku. Tāda ir morālā kompensācija," raidījumam pastāstīja cietušais.

"Nekā personīga" norāda, ka 2003.gadā Eiropas Savienības (ES) tiesa nosprieda, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušo ģimenes locekļu apdrošināšanas atlīdzības limits neatkarīgi no bojāgājušo skaita ir vienots visā ES un Latvijā nostiprināts OCTA likumā. Tie ir pieci miljoni eiro. Taču Latvijā apdrošinātāji līdz šim izmantojuši Ministru kabineta noteikumos noteikto limitu, kas par apgādnieka vai laulātā nāvi noteica atlīdzību tikai 150 eiro.

Šos noteikumus Satversmes tiesa pērn decembrī atzina par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža, 2005.gada 21.maija. Līdz ar to šķiet, ka arī Priedem apdrošināšanas atlīdzība nedrīkstētu būt tik maza, taču apdrošinātājs tā nedomā. Kompānijas pārstāve skaidro, ka uzņēmums līgumu ar "Rīgas satiksmi" noslēdza 2014.gadā, kad ST spriedums vēl nebija pieņemts.

Ņemot vērā minēto, avārijā ģimeni zaudējušais vīrietis vērsies tiesā pret apdrošinātāju. Raidījums norāda, ka šai tiesvedībai var būt ļoti nopietnas sekas gadījumā, ja atklāties, ka līdz šim satiksmes negadījumos cietušie kompensācijas par morālo kaitējumu saņēmuši pēc aplamas sistēmas.

Gadījumā, ja Priede šajā tiesvedībā pilnībā vai daļēji uzvarēs, "Gjensidige Baltic" sola sūdzēt tiesā valdību par nepareizi ieviestiem Ministru kabineta noteikumiem.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gadā maija beigās Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss, kuru vadīja 1954.gadā dzimusi sieviete, uz gājēju pārejas notrieca 1982.gadā dzimušu sievieti un viņas 2009.gadā dzimušo meitu. Bērns no gūtajām traumām notikuma vietā mira, bet māte ar smagām traumām tika nogādāta slimnīcā, tomēr arī viņa vēlāk nomira.

Šā gada pavasarī Rīgas Autotransporta prokuratūra minēto krimināllietu nodeva izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Apsūdzībā teikts, ka trolejbusa vadītāja, tuvojoties regulējamai gājēju pārejai, nepievērsa pietiekamu uzmanību apkārtnei, brauca ar ātrumu, kas negarantēja kustību drošību konkrētā situācijā, savlaicīgi neieraudzīja, ka luksoforā deg sarkanais signāls un neapturēja trolejbusu pirms luksofora.

"Rīgas satiksmes" preses pārstāvis Viktors Zaķis aģentūrai LETA šogad janvārī pastāstīja, ka trolejbusa vadītājai jau tūlīt pēc negadījuma policija bija piemērojusi liegumu vadīt spēkratu. Šobrīd sieviete strādā par galastacijas dispečeri. "Kamēr cilvēks nav notiesāts, tikmēr var strādāt. No tiesas lēmuma būs atkarīga tālākā rīcība," uzsvēra Zaķis.