Deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) vērsies pie tieslietu ministra, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja un citās valsts iestādēs, lūdzot sniegt vērtējumu par apstākli, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa "pieņem materiālu labumu no advokātu biroja, kas tieši ieinteresēts Zolitūdes traģēdijas lietas iztiesāšanā"
LETA jau ziņoja, ka Zolitūdes traģēdijas lietā prasītāji lūdz izskatīšanai citā tiesā nodot Zolitūdes traģēdijas daudzmiljonu civillietu, kas patlaban tiek skatīta Rīgas apgabaltiesā, norādot, ka lietu izskata tiesnese Ilze Ošiņa, savukārt no šā gada jūnija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja ir tiesnese Blūmiņa, bet ar Zolitūdes traģēdiju saistītos jautājumos vienu no atbildētājiem - "Homburg Zolitude" - pārstāv zvērināts advokāts Aivars Blūmiņš. Pēc prasītāju sniegtā paskaidrojuma, atbilstoši Valsts amatpersonu deklarācijā norādītajam advokāts ir bijis vai arvien ir tiesneses Blūmiņas vīrs, viņiem ir kopīgi bērni, kā arī uz civillietas ierosināšanas brīdi abiem piederējis kopīgs nekustamais īpašums, kā arī automašīna "Porsche Cayenne", kas nodota tiesneses Blūmiņas rīcībā, esot reģistrēta uz advokātu biroja "Ecovis Convents" vārda, kur vecākais partneris ir Blūmiņš.
Kaimiņš norāda, ka Blūmiņa kā tiesneses Ošiņas priekšniece un valsts amatpersona pieņem materiālu labumu no advokātu biroja, kas tieši ieinteresēts Zolitūdes traģēdijas lietas iztiesāšanā. Deputāts lūdz amatpersonām sniegt vērtējumu, vai šādu faktu klātesamība neapdraud Zolitūdes traģēdijas civillietas taisnīgu un objektīvu izskatīšanu, kā arī vai tas nedara negodu tiesu varai.
Deputāts ar iesniegumu vērsies arī Valsts ieņēmumu dienestā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestā, kuram lūdz izvērtēt, vai tiesneses darbībās nav saskatāms interešu konflikts.
Tiesnese Blūmiņa aģentūrai LETA pirms pāris dienām norādīja, ka, pamatojoties uz likumu "Par tiesu varu", apstāklis, ka Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājai pastāv personiskas un mantiskas attiecības ar Aivaru Blūmiņu, kurš vispār pārstāv lietas dalībnieku kā zvērināts advokāts, bet nepiedalās konkrētās lietas izskatīšanā, no likuma viedokļa nevar būt šķērslis objektīvai lietas izskatīšanai. Tāpat, kā norāda tiesnese, atrašanās Civillietu kolēģijas amatā pati par sevi nevar radīt pamatu šīs kolēģijas tiesnešiem atstatīties no tādu lietu izskatīšanas, kurās ir iesaistīts Blūmiņš vai viņa advokātu birojs.
Tiesnese Blūmiņa arī pamato, ka lietas nodošana citai tiesai būtu acīmredzamā pretrunā procesuālās ekonomijas principu ievērošanai. "Ņemot vērā lietas nozīmību, apjomu, lielo dalībnieku skaitu, kā arī lai nodrošinātu konkrētās civillietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, ir veikti pasākumi lietu sadales kārtības grozīšanai, lai tiesnesei Ošiņai samazinātu izskatāmo lietu skaitu, kas dotu viņai iespēju maksimālu uzmanību veltīt konkrētās lietas izskatīšanai. Teorētiski pieļaujot lietas nodošanu citai tiesai, ņemams vērā, ka lietas izskatīšana tiek sākta no jauna. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesas veiktais darbs, kas izpaužas kā lietas dalībnieku paskaidrojumu uzklausīšana, jautājumu uzdošana un lemšana par pierādījumu pievienošanu un citas darbības, ir jāveic no jauna," pauda tiesnese.
Viņa rezumēja, ka minēto apsvērumu dēļ rodas neizpratne par to, kālab zvērināts advokāts Aldis Gobzems ir iesniedzis šādu pieteikumu, un par šī pieteikuma patiesajiem mērķiem, jo "pieteikums satur daudz neatbilstību likuma prasībām un tik daudz subjektīvu pieņēmumu".
Šajā lietā tika pieteikts lūgums kā trešās personas lietā pieaicināt iepriekšējos atbildētājus - būvnieku "Re&Re", Rīgas domi, arhitektu firmu "Kubs" un "HND Grupu" -, pret kuriem tiesvedība pirms pāris nedēļām izbeigta, un Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu apmierināja. To pieteica visi trīs atbildētāji, pret kuriem prasība tika uzturēta, - SIA "Maxima Latvija", "Homburg Zolitude" un "Tineo".
Iepriekš pieteikumā par lietas izbeigšanu daļā cietušie norādīja, ka, iepazīstoties ar vairāku atbildētāju norādītajiem argumentiem un apsvērumiem, paužot attieksmi pret celto prasību, viņi uzskata, ka šajā lietā par solidāri atbildīgiem turpmāk būtu uzskatāmi "Maxima Latvija", "Homburg Zolitude" un "Tineo". Tāpat prasītāji norāda, ka tādējādi nav zaudēta pārliecība, ka būvniecības procesā iesaistītie atbildētāji, pret kuriem prasība šajā civillietā vairs netiek uzturēta, ir atbildīgi par radīto kaitējumu.
Tiesai tika norādīts, ka atbildētāju, pret kuriem prasība šajā civillietā vairs netiek uzturēta, vainojamība joprojām neatkarīgi no šīs lietas rezultāta ir saistīta ar kriminālprocesā pārbaudāmām ziņām un tādiem faktiskajiem apstākļiem, kuri ir noskaidrojami kriminālprocesā un kuru uzzināšanas rezultātā jebkurā gadījumā nākotnē būs iespējams celt prasību uz citiem pamatiem, ciktāl atbildīgās personas kaitējumu nekompensēs kriminālprocesā. Tāpat, neuzturot prasību pret šajā pieteikumā norādītajiem atbildētājiem, prasītāji aizvien pret tiem uztur visus tos pieteikumus, kuri iesniegti Zolitūdes traģēdijas lietā ierosinātajos kriminālprocesos.
Kā ziņots, dažādās Latvijas tiesās patlaban kopumā tiek skatītas astoņas civillietas saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Divas lietas tiek izskatītas Jūrmalas pilsētas tiesā, viena tiek vērtēta Liepājas tiesā, divas Talsu rajona tiesā, viena Rīgas apgabaltiesā, viena Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā un viena Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Sākotnēji tiesā tika iesniegti vairāki prasības pieteikumi, bet daudzas lietas tika apvienotas.
Zolitūdē 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot veikala "Maxima" griestiem, gāja boja 54 cilvēki.