Naudas vietā lieto skaitļus

 
©Scanpix

Valsts nākamā gada budžeta nodošana Saeimas komisijām sakrita ar paziņojumu, ka šā gada valsts ieņēmumu plāns deviņos mēnešos nav izpildīts par 55 miljoniem eiro.

Valsts faktisko ieņēmumu plāna neizpildīšana un vēl jo vairāk tas, ka gandrīz viss iztrūkums radies šā gada otrās puses mēnešos, padara valsts 2016. gada budžeta projektu par tukšu formalitāti. Latvijas likumi uzliek valdībai par pienākumu sagatavot nākamā gada budžeta projektu, tāpēc valdība projektu ir sagatavojusi. Tajā ierakstīts, ka valsts ekonomika iekšzemes kopprodukta mērvienībās un valsts ieņēmumi nākamgad pieaugs. Šādas lietas tomēr nav iespējams noteikt ar likumu, jo pretējā gadījumā visas valstis noteiktu sev vēlamos ekonomikas pieaugumus un dzīvotu lielā labklājībā. No otras puses, nav iespējams ar likumu aizliegt fiktīva budžeta projekta sastādīšanu un fiktīva budžeta pieņemšanu. Latvijas 2016. gada budžeta projektā nav nekā tāda, kas nevarētu realizēties principā, kaut arī visu Latvijas budžeta ieņēmumiem labvēlīgo notikumu summa atgādina tādu naudas summu, kas iegūta, desmit reižu pēc kārtas laimējot loterijā.

Nekas nepieredzēts Latvijas Republikā nav arī jau pieņemta valsts budžeta grozīšana vairās reizes gada laikā. Ar to domāta grozīšana pēc būtības, nevis tehniska precizēšana, ko valsts iedzīvotāji un valsts iestādes vispār nepamana. Vēl viens veids, kā panākt budžeta izpildes šķietamību 2016. gadā, ir pašu ieņēmumu aizvietošana ar Eiropas Savienības palīdzības fondu izlietošanu tādā tempā, ar kādu nauda beigsies ātrāk par 2020. gadu. Šāda iespēja lielā mērā atkarīga no Latvijas gatavības realizēt ne Rīgā, bet Briselē noteiktus projektus.

VIEDOKĻI

Edgars Šīns, nekustamo īpašumu tirgotājs:

– Izteikšos man pazīstamas sētnieces vārdiem: «Kāda laime, ka pamostos un kara nav.» Ja tā skatās, tad viss Latvijā ir labi. Var nebeidzami strīdēties par valsts budžeta sastellēšanas metodēm, par kādām es arī esmu bieži teicis un saku, ka vajag savādāk, bet budžetu taču sastāda tie, kurus tauta vēlēšanu ceļā ir pilnvarojusi to darīt. Ja tauta ir nobalsojusi, tad tai ar esošajām metodēm ir labi. Ja tomēr nav tik labi, kā gribētos, tad politiķi vienmēr gatavi uzrādīt kādu slikto, kas pie tā vainīgs. Vaininieku tēli mainās, bet parasti lieta grozās ap uzņēmējiem. Politiķiem bail pieņemt tādus lēmumus, par kuriem būtu skaļi jāpasaka, ka tie ir uzņēmējdarbības un uzņēmēju interesēs. Bailēs dzīvo arī šādas valsts iedzīvotāji, kas jau attiecas uz manu biznesu. Cilvēkiem Latvijā ir bail kopā ar nekustamo īpašumu ieķīlāt 20–30 gadus no savas nākotnes, kad viņiem būtu jāstrādā un jāatmaksā nauda, kuras aprite uzturētu valsts ekonomiku. Šādu naudas plūsmu mēs iekustināt neesam spējuši. Ai, kas tās bija par pūlēm, lai pagājušajā gadā Rīgā pārdotu 400 jaunus dzīvokļus, kamēr Viļņā šādu darījumu skaits sasniedza 3000.

Teodors Tverijons, finansists:

– Latvijas valdībā sēž labi cilvēki, tikai viņiem nav naudas, ko piešķirt tiem, tiem un vēl tiem, kam nauda būtu vajadzīga. Ja valdība iekasētu 80–90% no tiem nodokļiem, kas ar likumu noteikti, tad valdībai naudas būtu diezgan. Tomēr visi izliekas neredzam nodokļos nesamaksāto naudu, kas nebūt netiek slēpta, bet izrādīta. Neviens nejautā, kas un kā var braukāt pa Rīgu ar Porsche automobili, ko skaitās nopirkusi firma, kurai naudas vietā vieni vienīgi parādi. Tikpat droši ārzemju ceļojumos var doties cilvēki, kuri oficiāli strādā par minimālo algu. Tādā veidā tiek uzturēts pievilcīgs dzīves līmenis, nedomājot par to, ar ko tas beigsies, ja uzkrājumu nav. Cilvēki ir tendēti iestāstīt sev un citiem, ka uzkrāt neko nevajag, jo tam neesot jēgas, – ka bankām nevar uzticēties, ka visu uzkrāto kāds atņemšot vai sagraušot. Bet vai cilvēki gatavojas šiem nekomfortablajiem brīžiem? Vai viņi kaut kur ierok zeltu vai audzina daudzus bērnus? Parasti tā nenotiek, cilvēki cer, ka pat pati sliktākā valdība par viņiem parūpēsies.

Jānis Domburs, žurnālists:

– Labā ziņa ir tā, ka no šā gada valsts budžeta pārdot sabiedrībai ir iespējams izdevumu palielināšanu aizsardzībai un drošībai. Starptautiskais stāvoklis piespiež saprast, ka Latvija nevar palikt ar tik niecīgiem muskulīšiem, ar kādiem līdz šim iztikām. Sliktā ziņa ir tā, ka vairāk nekādu labu ziņu nav. Budžeta projektā nav nevienas citas idejas, kas pārliecinātu ne jau valdības kritiķus, bet vismaz tos, kuri šo projektu sastādīja. Pārliecības vietā ir izlikšanās, ka vieni maksā nodokļus un otri nodokļus iekasē un izlieto atbilstoši budžeta likumam, bet abas puses zina, ka īstenībā tā tas nenotiek. Valsts ekonomiku uztur pie dzīvības Eiropas Savienības dāvinātā nauda. Kamēr tā tiks piešķirta, mēs varēsim lēnām slīdēt zem ūdens un gaidīt atsitienu pret ūdens krātuves dibenu 2020. gadā, kad ES fondu darbībai jābeidzas. Nesaspringsim un izmantosim šo laiku zemūdens pasaules vērošanai. Priecāsimies par to, ka Bulgārija un Rumānija, kā mums liekas, grimst vēl ātrāk par mums. Latvju mazohisma dēļ vismaz 2016. gadā nekas ievērības cienīgs pie mums nenotiks.