Latvijas institūts: valsts zīmola veidošana nav Latvijas politiskā prioritāte

lgtermiņa zīmolvedības programmas ieviešanai nepieciešams politisks atbalsts, bet šis jautājums patlaban nav valsts prioritāte, izteicies Latvijas Institūta (LI) direktors Ojārs Kalniņš.

"Lai ievestu nopietnu zīmolvedības programmu, vajag ļoti stingru politisku atbalstu, kas sākas no premjera," vērtēja Kalniņš, minot, ka, kopš LI uzsācis darbu pie šīs programmas, nomainījušās jau trīs valdības un zīmolvedība patlaban neesot valsts prioritāte.

Vienlaikus LI direktors uzskata: zīmolvedības stratēģija, kuru iepriekš bija plānots izmantot ilgtermiņa zīmolvedības programmas izstrādei, jau darbojas, tiek lietota un ir nesusi savus pirmos rezultātus.

Viņš norādīja, ka LI paspārnē tapušo zīmolvedības stratēģiju lieto, piemēram, Tūrisma attīstības valsts aģentūra, Rīgas dome projektā "Live Riga", un tā būšot pamats arī Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē "World Expo 2010" Šanhajā.

Kā ziņots, valdība šonedēļ atzina par aktualitāti zaudējušu iepriekš Ārlietu ministrijai doto uzdevumu izstrādāt Latvijas valsts zīmolvedības programmu. "Apstākļi ir mainījušies, un tad [zīmolvedības programma] tika atsaukta," teica Kalniņš, sakot, ka daļēji tas noticis arī ierobežoto finanšu resursu dēļ.

2010.gada valsts budžetā LI atvēlēti vien 20 656 lati. Pēc Kalniņa domām, pie šāda finansējuma institūts darbību var nodrošināt tikai šā gada pirmajā ceturksnī.

"Gan premjers, gan ārlietu ministrs ir teicis, ka LI ir jāturpina strādāt. Risinājumi tiek meklēti. Mēs neko nemainīsim, bet būtu jau drošāka sajūta, ja zinātu, ka arī pēc marta nauda būs," teica Kalniņš.

Viņš rosinājis institūta darbības nodrošināšanai trūkstošos 45 000 latu ņemt no līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot izsolē Latvijas vēstniecības Vašingtonā bijušo ēku. Tā izsolē tika pārdota par 460 250 ASV dolāriem (225 062 latiem).

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais