Bankas negrib divsimtkārtīgu peļņu
Latvijas komercbankas turpina naudas evakuāciju no valsts, kur noguldītājiem nav jāmaksā praktiski nekas, bet kredītņēmēji maksā bankām līdz 23% gadā.
Nullei tuvās, bet oficiāli joprojām virs nulles esošās depozītprocentu likmes dzen stāvus gaisā banku peļņas teorētisko aprēķinu, ja kredītprocentu likmes izdala ar to praktiski neko, ko bankas atdod naudas īpašniekiem depozītprocentos. Ja, piemēram, uzņēmumu termiņnoguldījums par 0,03% gadā šā gada augustā aizdots mājsaimniecībai par 6,4% gadā: 6,4 : 0,03 = 213. Šo attiecību varētu pietuvināt tūkstotim (tūkstoškārtīgai peļņai, nevis 1000% peļņai!), iedomājoties no uzņēmuma paņemtas naudas aizdošanu norēķinu kartes īpašniekam ar likmi ap 23% gadā. Citi salīdzinājumi dod pieticīgākus rezultātus.
Praktiski banku darbība tomēr tik milzīgu peļņu nenodrošina. Bankas ir faktiski tikušas vaļā no procentu maksāšanas noguldītājiem, bet nav atteikušās no visai daudzu sētnieku un apkopēju algošanas, kas tagad izmaksā dārgāk par banku apgrozītās naudas cenu (aizņēmumu procentiem). Bankas joprojām gādā, lai to telpas pēc svaiguma un tīrības kaut nedaudz pārsniegtu caurmēra līmeni Latvijas valsts un privātajās iestādēs. Virs apkopējām un sētniekiem slejas visu pārējo banku kalpotāju piramīdas ar katras bankas prezidentu pašā virsotnē. Bankas ļoti cenšas ietaupīt uz apkopēju algām, spiežot savus klientus izmantot tikai elektronisko datu un naudas apriti, taču arī IT tehnoloģijas nav bezmaksas pasākums.
Pat pēc norādes uz banku izdevumiem atlikusī peļņa no aizdošanas tomēr šķiet pietiekami liela, lai bankas censtos palielināt savus kredītportfeļus. Latvijas komercbankas to tomēr nedara. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotais pārskats par banku kopējiem finanšu rādītājiem sniedzas līdz 30. jūnijam, kad bankas kopā bija aizdevušas tieši Latvijas fiziskajām personām un uzņēmumiem 12,52 miljardus eiro. Iepriekšējo 12 mēnešu laikā portfelis bija zaudējis 420 miljonus eiro un iepriekšējā mēneša lakā – 10 miljonus eiro. Pārskata periodā kredītportfelim ir bijuši arī pieauguma mēneši, taču Latvijas kredītņēmējiem izsniegtās naudas daudzuma pieaugums atpaliek no ārzemniekiem izsniegtās naudas pieauguma, uz kā rēķina kopējais kredītportfeļa kritums izskatās nobremzēts.
Šā gada vidū bankas bez atmaksu kavējumu formā jau fiksētām problēmām saņēma maksājumus par 12,8 miljardiem eiro no 14,7 miljardiem, cik bankas aizdevušas šejienes un citurienes parādniekiem. Aizdevumu pamatsummu nodrošināšanai bankas bija spiestas uzkrājumos turēt 765 miljonus eiro.
Skaitot kopā banku ieņēmumus no kredītiem un pakalpojumu tarifiem un atrēķinot visus izdevumus, Latvijas komercbankas šā gada astoņos mēnešos kopā nopelnījušas 290,3 miljonus eiro. Tas atbilst 146 eiro no katra Latvijā palikušā iedzīvotāja, bet paturēsim vērā, ka daļu no banku peļņas devusi nerezidentu apkalpošana. Salīdzinot ar to pašu periodu pērn, peļņa augusi par 50 miljoniem eiro, tomēr bankas neesot ar to mierā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle Ludmila Vojevoda aizvakar skaidroja Saeimas deputātiem, ka tik maza peļņa neļauj bankām stiprināt savu kapitālu un veicina banku ieguldījumu izvietošanu paaugstināta riska aktīvos. Jautājums, kādus riskus bankas saredz Latvijā, ja izvairās aizdot šeit naudu. Atbildi jau pagājušā gada 30. decembra Neatkarīgajā ir sniedzis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: «Bankas, redzot valdības lielo ārējo parādu un lielo budžeta deficītu, ir bažīgas, ka nākotnē varētu tikt pieņemti ļoti nepopulāri lēmumi, pirmkārt, celti nodokļi, kas ļoti nopietni iedragātu pašu banku vai daudzu uzņēmēju biznesa plānus un nākotnē radītu bankām vēl lielākus zaudējumus.» I. Rimšēviča solītā nākotne pašlaik ir nonākusi jau līdz Saeimai valsts 2016. gada budžeta projekta izskatā.