Ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils vakar bija 1,09 metrus zem nulles atzīmes. Vidzemē un Latgalē vietām akas ir gandrīz tukšas. Arī elektrības šogad saražots krietni mazāk nekā citus gadus. Zeme pagalam izžuvusi.
LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas docente Aija Dēliņa skaidro, ka šogad ir bijusi sausa vasara un sauss rudens sākums, tāpēc arī gruntsūdens līmenis zems, upēs, ūdenstilpēs un tāpat arī akās maz ūdens: «Upes un ūdenstilpes vasaras periodā galvenokārt papildinās no gruntsūdeņiem, lielākās upes vietām arī no dziļāku horizontu ūdeņiem. Tāpēc, ja gruntsūdens līmenis ir zems, tad arī mazāk ūdens noplūst upēs un ūdenstilpēs. Ar akām līdzīgi – akas ņem ūdeni no gruntsūdens horizonta. Ja gruntsūdens līmenis zems, tad arī akā maz ūdens.» Turklāt, jo aka ierakta mazāku gabalu zem gruntsūdens līmeņa, jo mazāk ūdens akā sausā laikā.
Pēc tam, kad sāksies rudens lietavas, ūdens līmenis atkal celsies, taču tas nenotiks uzreiz, jo nokrišņu ūdeņiem jāpiesūcina zeme līdz gruntsūdens līmenim, un tas varot ilgt no dažām dienām līdz pat nedēļām.
Tuvākajās nedēļās lietus solīts netiek, toties pa naktīm jau piesalst, un tā šobrīd ir laukos dzīvojošajiem ļaudīm nelabvēlīga kombinācija. To, ka gruntsūdeņu ir stipri mazāk, konstatējis arī uzņēmums Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, kas apsaimnieko valsts meliorācijas sistēmas. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba stāsta, ka sūkņu stacijas faktiski nenākas darbināt un tādējādi var ietaupīt elektrību. Taču līdz ar to arī akas esot patukšas, un, gadījumā, ja zeme sasals vēl pirms lietavām, ūdens nespēs iesūkties gruntī, bet skries pa virsu: «Ja sausums turpināsies, novembrī būs grūti. Akas būs sausas.»
Arī elektrības ražotājiem šis, visticamāk, nebūs tas produktīvākais gads. Pagaidām gan pieejami tikai pirmā pusgada rezultāti, un tie liecina, ka, neraugoties uz zemo pieteci, elektrības Daugavas kaskādē saražots par 7% vairāk. Turklāt, kā skaidro uzņēmuma Latvenergo pārstāve Ivita Bidere, «zemas pieteces izraisītu mazāku elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās un līdz ar to attiecīgu cenu kāpumu reģionā (kas varētu sasniegt 100 Eur/MWh un vairāk) būtiski ierobežo Rīgas TEC efektīvā darbība, kā arī zemāks cenu līmenis Skandināvijas tirgū pirmajā pusgadā». Tātad gāze tecos kompensē to, ko nespēj ūdens hesos. Gada pirmajā pusē ūdens Daugavā bijis pat vairāk nekā pērn, taču vasaras sākumā tā daudzums strauji samazinājās. 2014. gada jūnijā vidējā pietece Daugavā bija 275 kubikmetri sekundē, šogad vairs tikai 218.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi skaidro, ka zemo virszemes un gruntsūdeņu līmeņu cēloņi jāmeklē jau gada sākumā, jo salīdzinājumā ar iepriekšējiem šajā gadā upēs bija novērojami vieni no zemākajiem palu līmeņiem. Sekoja ilgstošs sausuma periods, un arī septembrī Latvijā kopumā lietus daudzums bija mazāks nekā parasti: «Kaut arī atsevišķās dienās tika novēroti ļoti stipri un intensīvi nokrišņi, tomēr to ģeogrāfiskais sadalījums bija nevienmērīgs. Izlijušais nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 66,5 mm, kas ir 93% no mēneša nokrišņu normas, līdz ar to nokrišņiem nebija būtiskas ietekmes uz upju noteci.»
Saskaņā ar meteodienesta prognozēm arī oktobrī nokrišņu kopumā nebūs daudz: «Sevišķi mēneša pirmā un otrā dekāde aizritēs ar ievērojamu nokrišņu deficītu, vairāk un biežāk līs mēneša trešajā dekādē, tomēr tas nenosegs visu mēneša normu. Kopumā mēneša laikā nolīs mazāk, nekā tas ir parasti. Līdz ar to tuvākajā laikā būtiska ūdens līmeņa paaugstināšanās nav gaidāma un Latvijas upēs turpināsies mazūdens periods.».