Veselības ministrija neplāno liegt pacientiem, kas reiz saņēmuši kādu maksas pakalpojumu, saņemt valsts apmaksātas analīzes vai izmeklējumus. Taču nākusi klajā ar ideju, ka ģimenes ārstiem būs daudz rūpīgāk jāseko, kam, kādiem laboratoriskiem un diagnostiskajiem izmeklējumiem viņi sūtīs savus pacientus, proti, aicinās ģimenes ārstus vairāk «kustināt smadzenes, nevis valsts budžeta naudu».
Veselības ministram Guntim Belēvičam atkal nākas taisnoties par «cinisku ideju neļaut pacientiem saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus, ja viņi pirms tam vērsušies pie privāta ārsta». Ministrs saka: ideja pavisam cita!
Pārprasts?
Pārprasta saziņa ar sabiedrību vai līdz galam neizrunātas un neizplānotas idejas – jautājums, kas šoreiz ir veselības ministra Gunta Belēviča reformu pamatā? Sašutuma vētru no iedzīvotāju puses par Veselības ministrijas (VM) ideju nevar nosaukt nekā citādi kā par orkānu. Atsaucoties uz VM speciālisti, interneta portāli citē veselības ministru, kurš esot izdomājis ideju – ierobežot maksas medicīnas pakalpojumu saņēmēju iespējas saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi, nosakot, ka pacientam būs jāmaksā arī par visiem valsts apmaksātiem pakalpojumiem, kas nepieciešami konkrētā maksas medicīnas pakalpojuma saņemšanai. Protams, cilvēki, īpaši tie, kuri kaut reizi ir saņēmuši atbildi, ka kvotas uz valsts apmaksātu izmeklējumu ir beigušās, ir sašutuši. Kā var noteikt, ka pacients, kurš kvotu apstākļos izmisuma dēļ vērsies pie speciālista par maksu, arī turpmāk būs nolemts privātai medicīnai bez iespējām saņemt valsts veselības aprūpes pakalpojumu? Taču VM skaidrojums trešdienas pēcpusdienā jau bija pavisam cits un skar jautājumu gan par privāto medicīnu, gan ģimenes ārstiem, gan strauji augošo laboratorisko izmeklējumu skaitu, kuriem iedzīvotāju skaita samazināšanās apstākļos nav objektīva skaidrojuma.
Atbildība ģimenes ārstiem
Veselības ministrs un Nacionālā veselības dienesta direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Andrejs Doveiks skaidro: tas nav nekāds jaunums, jo jau pašlaik privāti praktizējošs ārsts nevar pacientu nosūtīt uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Šāds ierobežojums jau ir noteikts, taču realitātē notiek tā, ka šis privātais ārsts «pastellē» pacientam lapiņu, kas jāiedod ģimenes ārstam, lai viņš nosūta uz visiem izmeklējumiem par valsts naudu. Privātais ārsts arī nevar pacientam izrakstīt valsts kompensētus medikamentus. Tomēr par ko tad ir stāsts?
«Tas, ko mēs vēlamies, ir aicināt ģimenes ārstus rūpīgi izvērtēt katra pacienta situāciju, un gaidām atbildīgu rīcību,» saka A. Doveiks. Tas nozīmē, ka ģimenes ārstam ir jāizvērtē, kur un kā pacientu novirzīt, jo valsts budžets ir ierobežots un ārstiem arī jābūt atbildīgiem, kā to izlietot. Interesanti, lai arī NVD vienmēr ir uzsvēris, ka nav tādu kvotu, šoreiz gan veselības ministrs, gan NVD pārstāvis par kvotām vien runā – jābūt kvotām uz valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanu un uz valsts apmaksu laboratorijas izmeklējumiem. Kā izteicās A. Doveiks: «Ja negribu kustināt smadzenes, kustas valsts nauda.»
G. Belēvičs un A. Doveiks noliedz izskanējušo informāciju, ka gadījumos, ja, piemēram, pacientam pie privāta ārsta tiks konstatēts vēzis, visa vēža ārstēšana būs pilnīgi maksas. Tā nebūšot.
«Es arī premjerei, kura man prasīja paskaidrojumus, sacīju – kā jūs gribat – gāzi grīdā vai kvotas? Mēs aicināsim ģimenes ārstus rīkoties atbildīgi, jo nevar tā, kā lielākais «rakstnieks» ģimenes ārsts – sarakstījis izmeklējumus uz 200 000 eiro gadā,» sacīja ministrs.
Mazohisti?
Iespējams, tā ir veselības aprūpes sistēmiska sakārtošana, lai nodalītu valsts apmaksātu aprūpi no privātās medicīnas. Taču neatstāj pēcgarša, ka tas notiek akūta naudas trūkuma apstākļos. VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole iezīmē nākamā gada budžetu: 778,9 miljoni eiro, kas būs 2,98 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tas ir nožēlojami, ņemot vērā, ka šogad veselības aprūpes budžeta īpatsvars bija vismaz virs trim procentiem, un ņemot vērā to, ko solījušas visas iepriekšējās valdības. Turklāt VM dati rāda, ka visus nākamos gadus veselības budžeta apmērs (procentuāli) samazināsies. Kompensējamiem medikamentiem nākamgad atvēlēs 121 miljonu eiro, bet reālās vajadzības pati VM lēš uz vismaz 124 miljoniem eiro, ambulatorajiem pakalpojumiem ieplānoti 112 miljoni eiro, bet faktiski vajadzēs 126 miljonus eiro... Pēc E. Poles teiktā, tas arī pamato rindu rašanos. Viņa norāda, ka VM plānojusi precizēt situācijas, kurās pacients, uzsākot konsultācijas pie speciālista, kas nav līgumattiecībās ar valsti, turpina saņemt pakalpojumus par maksu (no VM skaidrojuma izriet, ka tās nebūs situācijas, kad pacients iet pie ārsta, kurš ir līgumattiecībās ar valsti, bet par maksu, jo kvota izsmelta).