Nacionālās apvienības mērķis samazināt termiņuzturēšanās atļauju pircēju plūsmu, šķiet, ir sasniegts. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vēstī, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos tā saņēmusi vien 227 pieteikumus par uzturēšanās atļauju, kas ir vairākas reizes mazāks skaits nekā iepriekšējos gados.
«Salīdzinot šā gada pirmo pusgadu ar to, kā ir bijis iepriekšējos gados, pieteikumu skaits ir trīs ar pusi reižu mazāks,» saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.
PMLP pārstāve atzīmēja, ka šāds samazinājums ir straujš, un tas nozīmē, ka daļa ārzemnieku no uzturēšanās atļaujām ir arī atteikušies vai arī nav tās pagarinājuši.
Statistikas dati liecina, ka no 2010. līdz 2015. gadam pirmajos pusgados saņemti 16,3 tūkstoši uzturēšanās atļauju pieprasījumu no investoriem un viņu ģimenes locekļiem, bet šā gada 1. jūlijā apkopotā informācija rāda, ka derīgas bijušas 13,8 tūkstoši atļauju, no kurām 12 tūkstoši nekustamā īpašuma dēļ.
Savukārt valsts budžetā kopš 2010. gada 1. jūlija no nomaksātajām nodevām par uzturēšanās atļauju pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem ienākuši 4,6 miljoni eiro. Pārvalde uzskata, ka šī summa ir liela un tā lietderīgi izmantota – informācijas sistēmu izveidei un uzlabošanai.
Savukārt Ekonomikas attīstības programmai novirzīti 3,2 miljoni eiro, un tie tērēti pirmā mājokļa kredīta izsniegšanai 652 jaunajām ģimenēm, informēja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.
Jau vēstīts, ka 2014. gada 1. septembrī stājās spēkā Imigrācijas likuma grozījumi, kas nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā iegādājies un viņam pieder apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka par 250 tūkstošiem eiro. Līdz tam bija nepieciešams iegādāties īpašumu, kura vērtība nepārsniedza 50 tūkstošus eiro.
Uzturēšanās atļauju tīkotāju skaitu samazinājusi ne tikai prasība pēc salīdzinoši augstākām investīcijām, bet arī Drošības policijas darbs. Drošības policija un PMLP šogad atteikušas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu 74 personām.
No šiem gadījumiem pārvalde pieņēmusi lēmumus par 10 atteikumiem, savukārt policija par 64. Pastiprinātu uzmanību pievērst uzturēšanās atļauju tīkotājiem Drošības policija varējusi, jo valdība dienesta kapacitātes stiprināšanai atvēlēja papildu līdzekļus.
Uzklausot atskaiti par dienesta paveikto, Saskaņu pārstāvošais Jānis Ādamsons norādīja, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā lielāka uzmanība būtu jāpievērš arī atsevišķiem Ukrainas pilsoņiem – vai tie atbilst atļaujas saņemšanas prasībām, ņemot vērā viņu iespējamo saistību ar kriminālo pasauli.