Papildu NATO spēku uzņemšana iespējama pēc infrastruktūras paplašināšanas

Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis Kaspars Galkins aģentūrai LETA nenoliedza Latvijas vēstnieka NATO Induļa Bērziņa teikto, ka NATO pašlaik norisinās aktīvas diskusijas par papildu drošības elementiem, tostarp Baltijas valstīm. Kā skaidroja Galkins, gatavojoties nākamā gada martā paredzētajam Varšavas samitam, dienaskārtībā noteikti būs jautājumi par sabiedroto klātbūtnes paplašināšanas ilgtermiņa risinājumu un kopējo NATO stratēģiju, reaģējot uz mūsdienu drošības izaicinājumiem, kurus, piemēram, radījusi Krievijas rīcība Ukrainā.

Viena no Latvijas pašreizējām prioritātēm, kā to dēvē AM, "ir uzņemošās valsts atbalsta spēju stiprināšana", kas nozīmē, ka Latvija apņemas ieguldīt līdzekļus militārajā infrastruktūrā, lai kvalitatīvi spētu uzņemt sabiedroto karavīrus un tehniku, kā arī sarīkot starptautiskas mācības. Šī prioritāte ir iekļauta arī nākamā gada valsts budžetā, kur kopumā aizsardzībai paredzēts atvēlēt 367,9 miljonus eiro.

"Bez līdzekļu ieguldīšanas militārās infrastruktūras attīstībā sabiedroto spēku kvalitatīva uzņemšana nav iespējama", uzsvēra Galkins.

Patlaban lielākā daļa sabiedroto spēku karavīru uzturas Ādažu bāzē. AM jau vairākkārt norādījusi, ka bāzei blakus esošais mācību poligons, kas ir Baltijas valstīs lielākais militārais poligons, tiek pārslogots un to vajadzēs paplašināt. Tas galvenokārt notiks, izmantojot valsts īpašumā esošās zemes. Tāpat būs nepieciešams attīstīt pašu bāzi, un tas vajadzīgs ne tikai, lai spētu kvalitatīvi uzņemt sabiedrotos, bet arī izvietot no Lielbritānijas iegādātos kāpurķēžu bruņutransportierus "CVRT". Šīs mašīnas Nacionālie bruņotie spēki saņems laikā no 2016. līdz 2020.gadam.

Otra vieta, kur uzturas Latvijas sabiedrotie, ir Gaisa spēku aviācijas bāze Lielvārdē, kuras attīstība ar ASV atbalstu joprojām turpinās. Bāzē jau kopš maija uzturas vairāk nekā 70 ASV karavīru ar sešiem helikopteriem UH-60 "Black Hawk". Viņi Latvijā piedalās kopīgos treniņos ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un sniedz atbalstu vairākās starptautiskajās militārajās mācībās. Kaujas helikopteri atradīsies Lielvārdē līdz novembra beigām.

Galkins uzsvēra, ka sabiedroto uzņemšanā pirmie Ādažu bāzes paplašināšanas darbi jau ir sākušies, proti, nesen sākts būvēt jaunu kazarmu ēku bloku. Tāpat alianse savu klātbūtni demonstrē ar samērā nesen Rīgā izvietoto NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centru un 1.septembrī starptautiskā militārā štāba statusu ieguvušo NATO Spēku integrācijas vienības štābu Rīgā.

Lai palīdzētu aizsargāt Baltijas valstis pret Krievijas agresiju, NATO vajadzētu palielināt sauszemes spēkus un paplašināt militārās mācības Baltijas reģionā, intervijā "Bloomberg" televīzijai iepriekš stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Augusta beigās Latvijā uzturējās vairāk nekā 460 NATO valstu karavīru. Pagaidām precīzi nav zināms, cik liela būs sabiedroto spēku klātbūtne ziemā.