Meklē risinājumu VW izmešu legalizācijai

© Scanpix

Volkswagen grupas blēdība ar izmešu datiem joprojām tiek pētīta, taču pagaidām nav pamata apgalvojumiem, ka skandāls galu galā radīs zaudējumus automašīnu īpašniekiem – tehnisko apskati Latvijā iet gan VW, gan Audi, gan Škodas, un nekādas dīleru izziņas prasītas netiek. Pagaidām gan neko citu kā, lūdzu, piedodiet, mēs tā vairs nedarīsim, ražotājs nav spējis pateikt.

Nu jau visiem, ieskaitot mūsu Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), ir zināms, ka ražotāju deklarētie izplūdes gāzu parametri ir melīgi un izcilos izplūdes datus konkrētais EA 189 tipa dīzeļa dzinējs spēj nodrošināt tikai laboratorijas stendā ar nelegālas programmatūras palīdzību.

Neatkarīgā jau skaidroja, kā tas notiek. Izanalizējot dažādus auto darbības faktorus, dators konstatē, ka notiek pārbaude, un šai brīdī tiek mainīti dzinēja darbības parametri – pazeminot temperatūru, samazinās videi kaitīgo slāpekļa oksīdu veidošanās, taču vienlaikus palielinās degvielas patēriņš. Tā arī ir viltīgā eslēdža darbības jēga – uztūnēt izmešu rādītājus tā, lai VW dīzeļus varētu pārdot kā īpaši taupīgus un tīrus automobiļus.

Sākotnēji risinājumu problemātiskajai situācijai ražotājs solīja izdomāt šīs nedēļas laikā, bet tagad VW jau ziņo, ka būs nepieciešams ilgāks laiks. Kā skaidro CSDD pārstāvis Jānis Aizpors, pielaide dalībai satiksmē katram modelim tiek piešķirta, pamatojoties uz sertificējošās iestādes atzinumu. Arī piedāvātajiem tehniskajiem risinājumiem jābūt laboratorijās pārbaudītiem, saskaņotiem un sertificētiem. Direkcija jau sazinājusies ar kolēģiem Eiropā un tāpat kā automašīnu īpašnieki gaida jaunumus – vai mašīnas tiks atsauktas un remontētas vai atpirktas.

Reālistiskāks risinājums gan būtu kaitīgo izmešu legalizācija, proti, rīkoties, kā mēdz darīt pašvaldību būvvaldes, kad uzcelta nepareiza māja nepareizā vietā, bet jaukt nost ir žēl. Tad saskaņojums tiek dots, ignorējot būvniecības normas un teritorijas plānojumu.

Tiesa gan, arī šādai legalizācijai būtu finansiālas sekas, jo, piemēram, Zviedrija jau paziņojusi, ka aprēķinās VW mašīnām lielāku kaitīgo izmešu nodokli. Latvijā tāds maksāts netiek.

Blēdīgo mašīnu gan arī pie mums ir pietiekami daudz. Kā informē importētāja Moller Baltic Import SE pārstāve Anda Budļevska: «Volkswagen AG veiktā iekšējā novērtējumā ir konstatēts, ka šī problēma attiecas uz 3145 Volkswagen pasažieru transportlīdzekļiem, 1288 Volkswagen komerctransporta un 654 Audi reģistrētiem transportlīdzekļiem Latvijā.» Par vēl 2500 riska automašīnām ziņojis arī Škoda izplatītājs Karlo motors. Turklāt šajā gadījumā ir runa tikai par pirmreizējā tirgus automašīnām.

Importētāja pārstāve Anda Budļevska skaidro: «Rīcības plāna ietvaros ar problēmu saistīto transportlīdzekļu īpašnieki šobrīd tiek individuāli informēti par to, ka attiecīgo automobiļu izmešu datu pārvaldības sistēmu ir iespējams izlabot. Tas paredz, ka Volkswagen un citiem koncerna zīmoliem oktobrī attiecīgo valstu reģistrācijas iestādēm ir jāpiedāvā tehniskie risinājumi un jāapliecina to lietderība, kā arī jālūdz atļauja veikt attiecīgos pasākumus, lai novērstu ar EA 189 tipa dīzeļdzinējiem saistīto problēmu. Pēc tam klienti tiks informēti par tehniskajiem risinājumiem attiecībā uz automobiļu remontu un varēs vienoties par vizīti servisos.» Transportlīdzekļu īpašnieki tiks informēti tuvāko nedēļu un mēnešu laikā.

Ražotājs paziņojis, ka blēdīgā tehnoloģija izmantota tikai tā sauktajos EURO 5 standarta dzinējos, kas ražoti no 2008. līdz 2015. gadam. Jaunā EURO 6 paaudze esot godīga. Protams, patērētājam nav iespējas pārbaudīt, vai VW grupa atkal nemelo, un nebūtu brīnums, ņemot vērā faktu, ka šī nav pirmā reize, kad VW brends pieķerts blēdībās. Turklāt runa nav tikai par ražotājiem. Blēdās arī dīleri tepat Latvijā. Jāatgādina, ka Konkurences padome par karteļa izveidošanu un cenu sarunāšanu Volkswagen importētājam un tirgotājiem šogad piemērojusi 7,6 miljonu eiro lielu naudas sodu.



Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais