Latvijas dzelzceļam nomaina sejas

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valde vakar atlaida no sava meitasuzņēmuma LDz Cargo valdes priekšsēdētāja amata Gunti Maču un iecēla viņa vietā Māri Bremzi.

LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja statusā esošais Aivars Strakšas rīkojās gan izlēmīgi, gan apsviedīgi, nodrošinot sev publiski paustu Satiksmes ministrijas atbalstu darbinieku pārvietošanai ļoti būtiskos amatos. Informācija par gaidāmo atlaišanu tika noplūdināta tā, lai jau vakar no rīta G. Mačs varētu pats pieteikt to, kam vēl tikai būs jānotiek. Latvijas TV raidījumā Rīta Panorāma viņš apliecināja, ka A. Strakšas uzaicinājis viņu uz «intīmu sarunu», kurā izteikšot priekšlikumu atstāt amatu. Citējot G. Maču, tas esot «stāsts par savējiem un svešiem».

G. Mača pašpieteikšanās uz atlaišanu deva ieganstu Satiksmes ministrijai ap pusdienlaiku publiski apliecināt, ka tā nejauksies lietās, kur «LDz valdei ir pilna atbildība». Pēcpusdienā valde arī uzņēmās atbildību par amatpersonu nomaiņu un vēlreiz saņēma Satiksmes ministrijas apstiprinājumu, ka LDz valde darbojusies savas kompetences robežās un valsts īpašuma turētājiem pret valdes lēmumiem nekādu iebildumu nav.

G. Mača atlaišana tika noformēta kā viņa paša iesniegts atlūgums. Atlīdzība par šādu rīcību ir A. Strakšas vārdā sniegts LDz paziņojums, ka «esam pateicīgi Mača kungam par ilggadējo darbu un nozīmīgo ieguldījumu SIA LDz Cargo darbības nodrošināšanā. Un novērtējam spēju pieņemt atbildīgus lēmumus».

Amatpersonu nomaiņa iekrita dienā, kad satiksmes ministrs Anrijs Matīss atradās Baltkrievijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nolēma paturēt apcietinājumā Uģi Magoni, kura pienākumus tagad pilda A. Strakšas.

Anonīmie skaidrojumi internetā par G. Mača izmantotā formulējuma «intīma saruna» nozīmi norāda uz G. Mača problēmām ar alkohola lietošanu. Publiski apliecināts ir gadījums 2007. gada 16. novembrī Kazahstānas galvaspilsētas Astanas lidostā, kur viņš, par spīti savam pietiekami augstajam statusam un austrumnieku viesmīlībai, tika izsēdināts no lidmašīnas par agresīvu uzvedību, kam nekāda cita skaidrojuma kā piedzeršanās nebija. Incidents maksāja viņam Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu, bet maksa izrādījās zema, jo arī LDz Cargo vadītāja amats nav slikts. Par šādu izdevību viņam jāpateicas U. Magonim, kurš atdarīja ar labu to, ka neviens cits kā G. Mačs bija iepriekš iecēlis U. Magoni par LDz valdes priekšsēdētāju. Tas notika 2005. gada augustā, kad Guntis Mačs atradās LDz padomes priekšsēdētāja amatā un pabīdīt malā tobrīd vairākās nozīmēs ļoti svarīgo Andri Zorgevicu nemaz nebija tik vienkārši. Varētu gan sacīt arī tā, ka īstais darītājs bija superenerģiskais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, bet U. Magonis un G. Mačs bija iekārtojušies viņa svītā. Tomēr viņi savus amatus saglabāja vēl ilgi pēc A. Šlesera, kas liecina, ka vismaz pa abiem viņi ar darba pienākumiem galā tika. Gan jau ir pamats A. Strakšas un vēl divu valdes locekļu Ērika Šmuksta un Edvīna Bērziņa viedoklim, ka labāk iztikt arī bez G. Mača, ja nākas faktiski iztikt bez U. Magoņa, kaut gan U. Magonis LDz mājaslapā joprojām ir uzrādīts kā uzņēmuma prezidents.

Būtiska persona dzelzceļa nozarē ir Māris Bremze, kurš jau apvieno LDz finanšu direktora un a/s Pasažieru vilciens valdes locekļa amatus. Tagad viņš atbrīvos LDz finanšu direktora vietu, kaut gan ne visai pārliecina tas, kā viņš apvienos LDz Cargo vadīšanu ar piedalīšanos ārkārtīgi atbildīgajā lemšanā par Pasažieru vilciena izsludinātā vilcienu iepirkuma konkursa gaitu un rezultātiem.