Depresija tūlītēji jāārstē 70 000
 
©F64

Latvijā tūlītēja depresijas ārstēšana nepieciešama vismaz 70 000 iedzīvotāju, liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras veiktais pētījums.

Pētījuma vadošais pētnieks, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs profesors Elmārs Rancāns atzīst, ka situācija ar neārstētu depresiju Latvijā ir dramatiska. Cilvēki dzīvo aizspriedumos un bailēs, uzskatot, ka psihiska rakstura slimības viņus neskars. Tas kavē cilvēkus vajadzības gadījumā vērsties pie ārsta – ģimenes vai psihiatra, lai saņemtu kvalificētu palīdzību.

Valsts pētījumu programmas Biomedicīna ietvaros veiktā RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras pētījumā par depresijas izplatību un ārstēšanu ģimenes ārstu praksēs noskaidrots, ka katrs ceturtais ģimenes ārstu apmeklējošais pacients ir sastapies ar depresiju kādā dzīves posmā, bet katrs desmitais pacients sirgst ar depresiju, kurai nepieciešama tūlītēja ārstēšana. Taču, pēc Slimību un profilakses centra (SPKC) datiem, 2013. gadā valsts apmaksātajos medicīniskajos dienestos no depresijas ārstējušies tikai ap 9000 pacientu, tātad, visticamāk, lielākā daļa palīdzību un ārstēšanu depresijas gadījumā nemaz nesaņem. E. Rancāns stāsta, ka pasaulē ik gadu pieaug diagnosticēto depresijas pacientu skaits un pacientu skaits ar citiem depresīvā spektra garastāvokļa traucējumiem, kas būtiski ietekmē gan darbaspējas, gan vēlmi veidot, uzturēt attiecības, dzīvot sabiedrībā. Pacienti ar ilgstoši neārstētu depresiju nereti dzīvi beidz pašnāvībā. Latvijā pērn pašnāvībās miruši 382 cilvēki, kas ir viens cilvēks ik dienu. Piecas reizes vairāk pašnāvību izdara vīrieši. 60–70 procenti no pašnāvību izdarījušiem cilvēkiem ir bijuši depresijas stāvoklī.

Pētījuma ietvaros 24 ģimenes ārstu praksēs visā Latvijā aptaujāti vairāk nekā 1500 ģimenes ārstu pacienti, kuri vērsās pie sava ārsta ikdienas konsultācijai. Šis ir apjomīgākais pētījums Latvijas vēsturē, kas līdz šim veltīts šim tematam. Pētnieki analizēja, ar kādām psihiskām slimībām, tostarp depresiju, slimo ģimenes ārstu pacienti, vai slimības ir atpazītas un kādā veidā tās ir ārstētas. Noskaidrots, ka 28,1 procents ģimenes ārstu apmeklējošo pacientu ir slimojuši ar depresiju kādā dzīves posmā, bet 10,2 procenti pacientu pašlaik sirgst ar depresiju. Depresija apmēram divas reizes biežāk tiek novērota sievietēm un ģimenes ārsta apmeklētājiem pēc 55 gadu vecuma.

Lai veicinātu depresijas pacientu vēršanos pēc palīdzības, Latvijas Psihiatru asociācija un RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar garīgās veselības atbalsta biedrību Saules zīmes šoruden īsteno vairākas aktivitātes – informatīvu plakātu izvietošanu ģimenes ārstu prakses vietās visā Latvijā, izglītojošu pēcpusdienu ar speciālistu dalību iedzīvotājiem. Speciālisti atgādina par mājaslapu www.depresija.lv, kur var veikt pašnovērtējuma testu un uzzināt, kur saņemt atbalstu.

Viedoklis

Elmārs RANCĀNS, psihiatrs, profesors:

– Situācija ar neārstētu depresiju Latvijā ir dramatiska. Viens no galvenajiem šķēršļiem depresijas ārstēšanā ir aizspriedumi pret psihiskām slimībām un psihiatru apmeklējumiem. Taču depresijas ārstēšanā nozīmīgu palīdzību var sniegt arī ģimenes ārsti, pie kuriem pacienti vēršas ievērojami biežāk. Kopš šāgada sākuma ir arī uzlabota sistēma – ģimenes ārsti pie atkārtotas depresijas diagnozes paši jau no pirmās ārstēšanas dienas var nozīmēt valsts apmaksātu antidepresantu terapiju.