Zvejnieki pēta kažokzvēru nozari
Kažokzvēru audzēšanai Latvijā ir perspektīva – arī zvejnieki ķērušies pie ūdeļu un lapsu fermu darbības izpētes.
Briselē strādājošie Latvijas ierēdņi un politiķi pagājušajā nedēļā bija patīkami pārsteigti, uzzinot par mūsu kažokzvēru biznesa dzīvotspēju un perspektīvām. Latvijas Zvērkopju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Veckaktiņš tikās ar vairākām amatpersonām, prezentēja statistiku un stāstīja par izaugsmes iespējām.
Vienlaikus Eiropas Parlamenta ēkā vairākas dienas norisinājās lielās jumta organizācijas Fur Europe rīkots prezentācijas pasākums, kurā centrālais jautājums bija, kā sabiedrībai apliecināt, ka nozare ir tikpat vērsta uz dzīvnieku labturību kā aitkopība vai vistkopība. Neatkarīgā jau vēstīja, ka pagaidām brīvprātīgā labturības sertifikācijas programma Welfur nākotnē varētu kļūt par obligātu un pašsaprotamu garantiju tam, ka Eiropā izaudzēts kažoks ir nodrošinājis dzīvniekiem gana labu dzīvi.
Kaimiņvalstīs kažokādu audzēšana attīstās straujāk nekā pie mums, kaut gan tas ir brīnišķīgs mazais un vidējais bizness, kurā peļņas cikls ir tikai viens gads. Taču nule par ūdeļu un lapsu audzēšanas nodarbi ieinteresējušies arī Latvijas zvejnieki. Zvejniecība ir salīdzinoši nepastāvīgs bizness, jo ļoti atkarīga no politiskajām vēsmām. Tāpēc zvejnieki izmanto stratēģijas, kas vismaz īstermiņā ļauj sagaidīt labvēlīgāku biznesa klimatu. Vispirms tika uzceltas pašiem piederošas zivju saldētavas, tad pārstrādes fabrikas, nu jau kādu laiku Alsungā uzbūvēta zivju miltu fabrika. Iepriekš Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits Neatkarīgajai arī stāstīja, ka nākamgad tiks likti pamati zivju eļļas un zivju proteīna rūpnīcai. Pilnīgi noslēgts pārstrādes un apstrādes cikls veidotos, ja arī visu šo rūpnīcu atlikumus būtu kur likt, un tādā ziņā kažokzvēru nozare būtu ideāli piemērota. A. Veckaktiņš spriež, ka fermām, kas lauku vai zvejnieku saimniecībā pilda blakusnozares funkcijas, nav jābūt lielām. Ar 150–200 mammām pietiek, lai ferma pildītu savas pārtikas sanitāra funkcijas un cikla noslēgumā vēl ļautu nopelnīt. Šobrīd uz asociāciju konsultēties nākuši jau vairāki zvejnieki – no Skultes, Rojas, arī Alsungas. Bet Gulbenē kāds jau iegādājies savulaik bankrotējušu kažokzvēru fermas ēku. Tātad nolūki patiešām ir nopietni.
