Akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai, mikrouzņēmuma nodokļa sašaurināšana, solidaritātes nodoklis un citas plānotās nodokļu izmaiņas cerētos ieņēmumus valsts budžetā var arī nedot. Pieredze liecina, ka, sasteigti un nepārdomāti mainot nodokļu politiku, cerētais efekts pārvēršas par defektu, brīdina Neatkarīgās aptaujātie uzņēmēji.
Līdz ar 2016. gada valsts budžeta projektu Saeimā iesniegti arī ar budžetu saistīti 24 pavadošie likumprojekti, kas paredz vairākas izmaiņas nodokļu jomā, piemēram, solidaritātes nodokļa ieviešana, izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīma piemērošanā, pretēji iepriekš plānotajam netiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tā vietā diferencējot un palielinot neapliekamo minimumu, plānots palielināt arī azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru, kā arī paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, naftas produktiem, elektroniskajām cigaretēm un smēķējamai tabakai.
Rūgtās plānošanas mācības
Pirms pieciem gadiem tika ieviests dienesta auto nodoklis. Veidojot 2010. gada budžetu, šā nodokļa pienesums tika rēķināts 38 miljonu latu (54 miljonu eiro) apjomā, taču jau ar pirmajiem gada mēnešiem bija skaidrs, ka prognozes bijušas pārlieku optimistiskas. Finanšu ministrija (FM) pirmajā ceturksnī prognozes samazināja pieckārt, ieņēmumus plānojot vien četru līdz sešu miljonu latu (6–9 miljoni eiro) apmērā. 2011. gadā nodokļa aprēķināšanas kārtība tika vienkāršota, ieviešot fiksētu maksājumu par dienesta automašīnas izmantošanu, tomēr ar nodokļa iekasēšanu neveicās, kā plānots. No 2011. gadā plānotajiem 17 miljoniem latu (24 miljoni eiro) rezultātā tika iekasēti 12 miljoni latu (17 miljonu eiro). Lai izvairītos no šā nodokļa maksāšanas, daļa uzņēmēju atrada apkārtceļu, proti, pārreģistrēja spēkratus uz fizisku personu vārda vai reģistrēja tos kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā.
Valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai 2011. gadā tika paaugstināta PVN pamatlikme no 21% uz 22%, samazinātā likme – no 10% uz 12%. Ar pamatlikmi tika aplikta arī elektroenerģijas piegāde iedzīvotājiem. Ar šā nodokļa izmaiņām valsts budžeta ieņēmumus bija plānots palielināt par 73 miljoniem latu, kopumā 2011. gadā no PVN iegūstot 972 miljonus latu. Īstenībā izdevās iekasēt 959 miljonus latu, no plāna atpaliekot par 13 miljoniem latu. Tiesa, PVN ienesums salīdzinājumā ar 2010. gadā ieņemto bija pieaudzis par 133 miljoniem latu.
Solidaritātes cena
Uzņēmēji lēš, ka arī ar plānotā solidaritātes nodokļa iekasēšanu, visticamāk, neveiksies, kā cerēts. Valdība plānojusi, ka šajā nodoklī nākamgad varētu iekasēt 40,9 miljonus eiro, 2017. un 2018. gadā ik gadu ieņēmumu fiskālā ietekme tiek plānota 46,1 miljona eiro apmērā. Pēc uzņēmēju domām, šis jaunais nodoklis liks daļai uzņēmumu pārstrukturizēt ieņēmumu izmaksu vai arī pārcelt darbiniekus uz citām struktūrvienībām un maksāt algu citās valstīs. Turklāt darba devējam šī jaunā nodokļa ieviešana izmaksās vēl vairāk nekā pašam lielās algas saņēmējam. Potenciālo solidaritātes nodokļa maksātāju nav daudz – aptuveni 4700. Tātad no viena šā nodokļa maksātāja tiek rēķināts iekasēt vidēji 8702 eiro.
Valsts kontroles kritika
Valsts budžeta plānošanai kritiskus vārdus veltījusi arī Valsts kontrole (VK). «Ieņēmumi tiek plānoti tikai īstermiņā, grozot nodokļu politiku pēc vajadzības, pārvēršot jomu par izmēģinājuma poligonu un nemēģinot noteikt vismaz vidēja termiņa ietvaru,» atzinumā uzsver VK. Finanšu ministrija par šo secinājumu gan pauda izbrīnu, uzsverot, ka VK revidenti nav pamanījuši to, ka valsts budžets jau trešo gadu tiek sastādīts arī vidējam termiņam, respektīvi, budžeta ieņēmumi un izdevumi tiek plānoti trim gadiem. Tas nodrošina līdzekļu prognozējamību, ko novērtējot gan Eiropas Komisijas, gan Fiskālās disciplīnas padome.
Viedokļi
Juris BINDE, Latvijas mobilā telefona prezidents:
– Pieņemot valsts budžetu, būtu jāņem vērā ne tikai aktuālās vajadzības un īstermiņa mērķi, bet arī vidējā un ilgtermiņa plānošanas dokumenti – Latvijas nacionālais attīstības plāns u. c. stratēģiskie dokumenti. Būtu nepieciešams reālistiski izsvērt iespējamos Latvijas ekonomikas attīstības scenārijus, ņemot vērā strauji mainīgo situāciju pasaulē un Eiropā. Nav pieļaujama asimetrija vai kādas nozares diskriminēšana. To nozaru vidū, kam noteikti būtu nepieciešams novirzīt vairāk līdzekļu, ir drošība, veselības aprūpe, izglītība, zinātne un inovācijas, kas ir visu valstu ekonomikas veiksmes pamatā, bet Latvijā diemžēl bieži nonākušas prioritāšu saraksta apakšā. Šāda attieksme mums jau tuvākajos gados varētu sāpīgi atmaksāties, samazinot Latvijas un tās iedzīvotāju konkurētspēju.
Tāpat valsts budžeta ieņēmumu sadaļā būtu nevis jālūkojas nodevu un nodokļu palielināšanas virzienā, bet jādomā par esošo iekasēšanu no visiem tirgus dalībniekiem, respektīvi, jāizstrādā un jārealizē efektīvs ēnu ekonomikas apkarošanas plāns. Mērķtiecīgi jāstrādā pie vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes un jānodrošina viss iespējamais valsts atbalsts mūsu uzņēmēju eksportspējas celšanai un ieiešanai jaunos tirgos.
Aiva VĪKSNA, uzņēmēja, LDDK viceprezidente:
– Budžeta veidošanas procesā netiek ievēroti iepriekšējie solījumi – samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un neieviest jaunus nodokļus. Tajā pašā laikā tiek ignorēti uzņēmēju priekšlikumi, kā kompensēt iepriekš solīto IIN samazinājumu, piemēram, aizvietot iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu ar proporcionālo sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu.
Edgars ZALĀNS, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis:
– Līdz šim budžets ir ticis skatīts pēc principa, cik iekasē un cik izdod, taču būtiski ir mainīt attieksmi pret nodokļu maksātājiem un uzņēmējiem. Šobrīd valdošā attieksme pret uzņēmējiem ir kā pret cērpamām aitām – tā ir jāmaina, radot vidi, kurā nodokļus ir jāspēj un jāgrib maksāt, pretējā gadījumā zaudētāji būs visi.
Arnis SAUKA, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā asociētais profesors:
– Ceļot minimālo algu, atkal zaudēs mazie un vidējie uzņēmumi, kas godīgi maksā nodokļus un minimālo algu reāli izmaksā darbiniekiem. Jāpiebilst, ka nenotiks reāla algas palielināšanās, bet gan samazināšanās, jo nodokļu pieaugumu uzņēmējs segs uz algas rēķina. Šis aspekts jāņem vērā, jo aplokšņu algu īpatsvars Latvijā ir aptuveni 20%. Nodokļu un nodevu attīstības pamatnostādnēs līdz 2016. gadam bija skaidri un gaiši pateikts, ka jāsamazina darbaspēka nodokļi. Patlaban tiek realizēta pilnīgi pretēja politika. Kā valdība minējusi pamatnostādnēs, lielai daļai iedzīvotāju ir kritiski zemi ienākumi. Šajos apstākļos notiek arī cīņa par darbiniekiem. Pilnīgi skaidrs, ka mazais uzņēmējs nespēs strauji paaugstināt algu.
Ēriks EGLĪTIS, Microsoft Latvia vadītājs:
– Ir nepatīkami, ka netiek turēts vārds attiecībā uz darbaspēka nodokļiem. Ņemot vērā to, ka nākamā gada budžets ir orientēts uz valsts drošības stiprināšanu, ir nepatīkami redzēt, ka vēl joprojām pamata budžetā nav ieliktas visas summas, kas nepieciešamas e-pārvaldes IT infrastruktūras uzturēšanai. Robusta IT infrastruktūra ir būtisks priekšnosacījums valsts aizsardzībai pret kiberdraudiem.
Ceru, ka nākama gada ietvaros izdosies atrast risinājumu, kā nodrošināt valsts līdzfinansējumu struktūrfondu projektiem, par spīti tam, ka joprojām notiek būtiska kavēšanās ar struktūrfondu naudas sadali.