Bēgļu arodbiedrība – antinacista Kuzina projekts
Dažādu sabiedrisko aktivitāšu izgudrotājs, sevi par antinacistu dēvējošais Jānis Kuzins strādā pie jauna projekta – uz Latviju vēl neatbraukušo bēgļu naudas dalīšanas. Dīvaini, ka iecerējis to darīt caur bankrotējuša zivju pārstrādes uzņēmuma arodbiedrību.
Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs atteica reģistrēt izmaiņas uzņēmuma Jūraslīcis arodbiedrības nosaukumā un darbības mērķos, jo bēglis, kā intereses pieteikusies aizstāvēt arodbiedrība, nav profesija vai nodarbošanās. Arodbiedrībai jāpārstāv darbinieku intereses – tāds bijis arī Tieslietu ministrijas viedoklis. Taču Jānis Kuzins solās apstrīdēt šo lēmumu tiesā. Viņš apgalvo, ka patiesībā viņa iecerei šķēršļus liek Drošības policija.
Lielupes grīvā savulaik strādājušais uzņēmums Jūraslīcis bankrotējis jau 2008. gadā, nekustamie īpašumi tika izpārdoti, taču arodbiedrība formāli turpina pastāvēt un šobrīd pretendē kļūt par Latvijas imigrantu labo roku: pārstāvēt bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo intereses Latvijā, nodarboties ar sociālajiem jautājumiem, valsts valodas apmācību, darbā iekārtošanu un integrēšanu sabiedrībā, kā arī ES fondu apgūšanu. Acīmredzot tieši pēdējā minētā nodarbe ir iemesls, kādēļ zivju pārstrādātāju interešu pārstāvji vēlas pārkvalificēties par afrikāņu un sīriešu draugiem, kā arī izskaidro, ko tur dara Jānis Kuzins. Formāli paraksttiesīgā persona arodbiedrībā ir Igors Dreija. Arī gana skandaloza persona – izbijis pašvaldības deputāts, kas ticis aizturēts saistībā ar Jūrmalgeitas kukuļošanas skandālu. Pēc tam viņš atzīts par nepamatoti aizdomās turētu un saņēma kompensāciju. I. Dreija Neatkarīgajai stāsta, ka izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iesniedzis, taču tikai tādēļ, lai tiktu vaļā no arodbiedrības formālās vadīšanas pienākumiem un ikgadējās atskaitīšanās Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt ar J. Kuzina bēgļu projektu viņam vispār neesot nekāda sakara. Vien tas, ka viņš piedāvājis pārņemt organizāciju.
Savukārt J. Kuzina loģika ir tāda – kaut ko dibināt no nulles ir sarežģītāk nekā pārveidot ko jau esošu. Kāpēc tieši arodbiedrība? Tāpēc, ka viņš jau esot Latvijas arodbiedrību apvienības vadītājs, turklāt arodbiedrība varēšot sniegt plašāku aizstāvību imigrantiem – tajā skaitā pārbaudīt, vai viņi savās darbavietās, kad tādas iegūs, netiek paverdzināti.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers par J. Kuzina vadīto apvienību gan neko lāgā nav dzirdējis. Brīnās, no kura laika bēglis ir profesija. Bet sadibināt jau varot jebkurš un jebko, īpaši J. Kuzins.
Tomēr tā gluži nav. J. Kuzinam ar organizāciju dibināšanu vairs pārlieku neveicas. Drošības iestādes šogad liegušas dibināt biedrību Eirāzijas savienība. Organizācijas pirmais mērķis jau tika izziņots – tā būtu vēstule Vladimiram Putinam ar lūgumu pasludināt vairākas Latvijas pilsētas par pilsētām varonēm. Tā vēsta aģentūrā LETA publicēta preses relīze, ko sacerējis J. Kuzins. Tāpat drošības iestāžu pirksts bijis tas, kas liedzis J. Kuzinam tikt pie žurnālista caurlaides Saeimā un Ministru kabinetā. Viņš grasoties gatavot ziņas arābu valodā – rakstīt par bēgļu jautājumiem. Arī brīva biznesa joma.
No J. Kuzina stāstītā izriet, ka imigrantu un viņiem sekojošās naudas apsaimniekošana nav tikai viņa projekts. Arodbiedrības vadībā esot arī kāds naturalizējies libānietis vārdā Muhameds. Viņš pašlaik sniedzot tulka pakalpojumus tiesas procesos, kur imigrantus tiesā par nelikumīgu robežas šķērsošanu. Starp aktīvistiem esot vēl daži arābu tautības cilvēki, interesi izrādījusi arī turku diaspora, taču viņi visi nevēlas publicitāti. «Neviens nevēlas ķēpāties ar Drošības policiju,» paskaidro J. Kuzins.
Savukārt viņš pats no publicitātes, tostarp arī skandalozas, nekad nav vairījies. Pat tad, kad pērn nacionālisti viņu piekāva pirms 16. marta leģionāru gājiena, ko antifašists bija grasījās traucēt.