Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna ANO Ģenerālās asamblejas 70.sesijā parādīja kopīgās tendences, kas ir nozīmīgas visām Baltijas valstīm, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.
Kā īpašu Vējoņa uzrunas akcentu Daukšts uzsvēra ANO Drošības padomes vērtējumu, norādot, ka tas bija īpaši svarīgs, jo šajā jautājumā visu Baltijas valstu viedokļi lielākoties sakrīt. "Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite arī norādīja, ka humanitārie jautājumi nedrīkst tikt aizmirsti. Vispār šī revīzija, kas ir pieminēta valstu līderu uzrunās, ir dienaskārtībā arī tā sauktajām BRIKS valstīm, un šis tonis bija sadzirdams," norādīja politologs.
"Varbūt es kļūdos, bet pārējais Vējoņa uzrunā izklausījās pēc vēstījuma iekšējai lietošanai, lai parādītu mūsu vietu un lomu. Tomēr kopumā Vējoņa runas veids un izturēšanās bija solīda un prezidenta cienīga," viņš piebilda.
Lūgts salīdzināt bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Vējoņa uzrunas, Daukšts norādīja, ka, nerunājot par saturu un vēstījumu, Vējoņa reprezentatīvā uzstāšanās un maniere atstājusi pārliecinošāku iespaidu par Bērziņa.
Jau ziņots, ka Vējonis trešdien uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 70.sesijā veltīja kritiku ANO Drošības padomei, uzsverot, ka nesenā pagātnē vairākos svarīgos gadījumos tā nespēja demonstrēt savlaicīgu un izlēmīgu rīcību.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā, Vējonis akcentēja, ka kopš ANO Hartas noslēgšanas Sanfrancisko 1945.gadā, tā iemieso starptautiskās sistēmas pamatprincipus. Tomēr pārāk bieži starptautiskā kārtība un pamatprincipi tiek pārkāpti, un ANO nav spējusi novērst konfliktus, veicināt mieru vai pārtraukt asinsizliešanu.
"Mums jāgūst mācība no pagātnes neveiksmēm nākotnes labā. ANO, un īpaši Drošības padomei, ir jāspēj īstenot ANO Hartā noteikto uzdevumu ar pieaugošu atbildības sajūtu. Ir pienācis laiks virzīties uz priekšu ANO Drošības padomes reformēšanā. Mēs augstu vērtējam centienus atjaunot sarunas par šo svarīgo jautājumu. Latvija atbalsta Drošības padomes paplašināšanu abās dalībvalstu kategorijās. Vismaz viena papildu nepastāvīgās locekles vieta būtu jānodrošina Austrumeiropas valstu grupai," teica prezidents.
Viņš akcentēja, ka ļoti būtiska ir agrīna ANO rīcība kritiskās situācijās. Latvija atbalsta priekšlikumu brīvprātīgi ierobežot veto tiesību izmantošanu Drošības padomē situācijās, kas saistītas ar masveida vardarbīgiem noziegumiem. Tāpat valsts atbalsta ētikas normu, kas jebkurai Padomes loceklei neļautu balsot pret tādu rīcību, kas vērsta uz masveida vardarbības noziegumu pārtraukšanu un novēršanu, sacīja prezidents.
Vējonis norādīja, ka nesenā pagātnē vairākos svarīgos gadījumos ANO Drošības padome nespēja demonstrēt savlaicīgu un izlēmīgu rīcību. ''Tam bija graujošas sekas. Drošības padomei tika bloķētas pilnvaras apturēt Krievijas agresiju pret Ukrainu, un lidojuma MH17 upuriem tika atņemta iespēja meklēt taisnīgumu starptautiskajā tribunālā, kas varētu noskaidrot patiesību par to, kas notrieca šo civilo lidmašīnu," uzrunā uzsvēra prezidents.
"Krievijai ir jāpārtrauc visu veidu atbalsts separātistiem un jāizmanto sava ietekme, lai liktu viņiem ievērot Minskas nolīgumus. Ļoti svarīga ir pilnīga Minskas nolīgumu noteikumu īstenošana no visām iesaistītajām pusēm. Starptautiskā sabiedrība, tostarp ANO Ģenerālā asambleja, atbalsta Ukrainu un tās teritoriālo integritāti. Nelikumīga Krimas un Sevastopoles aneksija no Krievijas puses ir nepieļaujama. Mēs esam īpaši noraizējušies par situācijas pasliktināšanos sociālajā, ekonomikas un cilvēktiesību jomā Krimā, īpaši attiecībā uz Krimas tatāriem un etniskajiem ukraiņiem," uzsvēra Vējonis.