Dzimumšūnu donorus uzrunās augstskolās
Aktualizēt dzimumšūnu ziedošanu mums liek gan demogrāfiskā situācija Latvijā, gan ģimeņu, kurās neauglības problēmu dēļ nevar būt mazuļu, vēlme tikt pie pēcnācēja, saka reproduktīvās veselības klīnikas EGV ginekologs Artūrs Sondors. Klīnika jau nākamnedēļ uzsāks sociālo kampaņu Dalies! Esi donors!, aicinot jaunus cilvēkus apsvērt iespēju un kļūt par dzimumšūnu, tas ir, spermas vai olšūnu, donoru.
Par dzimumšūnu donoru var kļūt persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Tiesa, Saeimā, Sociālo un darba lietu komisijā, jau vairākus mēnešus tiek izskatīti priekšlikumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā – vai olšūnu donore var būt sieviete, kas nav dzemdējusi. Deputāti sliecas uzskatīt, ka likumā tomēr ir jāiekļauj ierobežojums – savas olšūnas citai sievietei drīkst ziedot tikai dzemdējusi sieviete. Pagaidām šāda likuma norma gan vēl nav apstiprināta.
Tomēr realitāte ir skarba – apmēram desmit līdz 15 procentu pāru ir neauglīgi, tas ir, pārim nevar būt kopīgu bērnu. «Kādreiz vienīgā iespēja bija bērnu adoptēt, taču, attīstoties modernajām medicīnas tehnoloģijām, pašlaik ir iespēja plānot un pārim, pateicoties citu cilvēku ziedotam ģenētiskajam materiālam, radīt pašiem savus bērnus,» saka A. Sondors. Taču, pat neraugoties uz valsts atbalsta programmu, kas pēdējos gados par valsts budžeta naudu finansē neauglības ārstēšanu un mākslīgo apaugļošanu, informācijas Latvijas sabiedrībā par šiem jautājumiem arvien trūkst. «Cilvēki zina, ja viņu ģimenē vai paziņām ir šāda problēma, bet neiedziļinās šajos jautājumos sīkāk,» uzskata A. Sondors, «mūsu kampaņas mērķis ir uzrunāt jaunus cilvēkus, kuri varētu palīdzēt neauglīgām ģimenēm radīt bērnus.»
EGV ginekoloģe Gunta Grīnberga Neatkarīgajai atzīst, ka neauglības iemesli mūsdienās praktiski ir tādi paši kā pirms desmit gadiem, taču ir būtiski mainījušās diagnostikas un ārstēšanas iespējas: «Ja kādreiz ilgstoši nezināja ārsti, kāda ir vaina un kāpēc pārim nav bērnu, tagad salīdzinoši vienkāršāk to var noteikt un sākt ārstēt vai – gluži pretēji – uzreiz saprast, ka ārstēšana nelīdzēs un jāsāk domāt par mākslīgo apaugļošanu.» Neauglības iemesli gan vīriešiem, gan sievietēm ir ģenētiski noteikti vai dzīvē iegūti, piemēram, pārslimojot infekciju slimības, pārciešot traumas, dažādu citu slimību vai veselības problēmu dēļ.
Sociālo kampaņu, kas noritēs Latvijas augstskolās, nolemts organizēt, lai uzrunātu un atrastu «dzirdīgas ausis», tas ir, jaunus cilvēkus vecumā līdz 35 gadiem, informējot viņus par iespēju ziedot dzimumšūnas ģimenēm. G. Grīnberga uzsver, ka dzimumšūnu donoriem jābūt veseliem cilvēkiem un viņiem jābūt vēlmei palīdzēt neauglīgām ģimenēm. Visi dzimumšūnu donori arī tiek skrupulozi pārbaudīti, vīriešiem tās ir pirmām kārtām spermas kvalitātes analīzes, kā arī vispārējā veselības stāvokļa novērtējums, arī sievietēm tiek pārbaudīta veselība, taču tā ir specifiskāka nekā vīriešiem. Dzimumšūnu ziedotājus sauc par donoriem tieši tā iemesla dēļ, ka viņi nesaņem samaksu, taču, kā skaidro klīnika EGV, donori saņem kompensāciju par ziedoto laiku un viņiem pilnībā tiek apmaksātas veselības pārbaudes. Viss šis process ir anonīms.
Saskaņā ar likumu no viena dzimumšūnu donora drīkst būt trīs pozitīvas grūtniecības. Ginekologs A. Sondors gan norāda, ka Latvijā joprojām nav sakārtoti likumi, jo nav dzimumšūnu donoru reģistra un teorētiski iespējams, ka dzimumšūnu donori var ziedot savu ģenētisko materiālu vairāk reižu, apejot ierobežojumus. Kopumā tomēr dzimumšūnu donoru akūti trūkst. Latvijā ģimenes arī izvēlas iegādāties dzimumšūnu donoru materiālu, piemēram, no Dānijas, kur ir tā sauktā «spermas banka».
