Valdība jau otro reizi noraida Veselības ministrijas ieceri reorganizēt Zāļu valsts aģentūru (ZVA).
Veselības ministrija iecerējusi pārveidot ZVA, lai optimizētu valsts pārvaldes resursus. To varēšot panākt, noteiktas funkcijas no ZVA pārliekot uz Veselības inspekciju un pašu ministriju. Veselības ministrs Guntis Belēvičs, vēlreiz izklāstot viedokli, kāpēc nepieciešamas pārmaiņas ZVA, minēja gan Eiropas Savienības direktīvu, kas pieprasa sakārtot zāļu klīnisko pētījumu jomu, gan, viņaprāt, līdz šim slikti veikto ZVA darbu: «Aģentūra netiek galā ar klīnisko pētījumu funkciju, uz mūsu cilvēkiem farmācija pēta uz velna paraušanu. Zāļu aģentūrai nav jāveicina zāļu bizness, bet jāaizsargā cilvēki.» Lai gan valdības sēdē izteikt «pret» viedokli ZVA plānotajai reorganizācijai bija ieradušies vairums sabiedrības un uzņēmēju pārstāvju, ministrs uzsvēra, ka konsultācijas ar nozari ir notikušas un tikai trīs organizācijas izteikušas iebildumus – inovatīvo medikamentu ražotāji, patentbrīvo zāļu ražotāji un ķīmijas uzņēmumu nozare. Valdības sēdē gan aina pavērsās pavisam citāda – par Veselības ministrijas ieceri praktiski bija tikai pati ministrija un Aptieku īpašnieku asociācija.
Asākās diskusijas skāra jautājumu par ētikas komisijām, kuras izvērtē zāļu klīniskos pētījumus Latvijā. Tās nav pakļautas ZVA un darbojas neatkarīgi. Pēc Veselības ministrijas domām, jābūt vienai vienojošai ētikas komisijai (pašlaik ir piecas), lai būtu pārliecība par visiem pētījumiem, kuri tiek veikti Latvijā, un šī funkcija jānodod Veselības ministrijai. Tiesa, ministrijas paspārnē jau darbojas centrālā ētikas komisija. ZVA uzdevums līdz šim bijis pieņemt, izvērtēt un dot atļauju klīnisko pētījumu veikšanai, un lielākā daļa valdības sēdē piedalījušos nozares ekspertu pauda viedokli, ka šis darbs veikts profesionāli. Neatkarīgā rakstīja, ka valstī gadā vienlaikus norit ap 300 klīnisko pētījumu. Pērn dotas atļaujas uzsākt 53 pētījumus. Pacientu skaits variē – zināms pieteikto pētījumā iesaistāmo pacientu skaits, bet pateikt, cik konkrēti pacientu pašreiz ir iesaistīti pētījumos, nav iespējams, jo pētījumu gaita mainās. ZVA skaidroja, ka ir pētījumi, kuros netiek iesaistīts neviens pacients, kopumā reāli pētījumos tiek iesaistīti aptuveni 40 procenti no pieteiktā pacientu skaita. Pret klīnisko pētījumu kontroles nodošanu Veselības ministrijai ir arī Latvijas Ārstu biedrība, kas šādā rīcībā saskata vēlmi diktēt visu no augšas.
Veselības ministrija vēlas arī farmaceitiskās darbības atbilstības novērtēšanu nodot Veselības inspekcijai, jo tā jau kontrolē visus procesus veselības aprūpē. Taču ZVA norāda, ka tā nekontrolē, bet veic uzņēmumu atbilstības pārbaudes, bet inspekcija – kontroli, lai atklātu pārkāpumus un sodītu. Arī Latvijas zāļu ražotāji (Grindekss, PharmIdea) uzsvēra, ka šādas ministrijas ieceres rezultātā palielināsies birokrātiskais slogs un mazināsies Latvijas uzņēmēju eksportspēja. Uzņēmumiem vienas iestādes vietā būs jāvēršas divās, ja pat ne trijās. «Desmit gadu darbs bija nepieciešams, lai Zāļu aģentūru atpazītu Eiropā un atpazītu tās atzinumus, kas mums, ražotājiem, ir svarīgi. Tagad vēlamies to nogalināt,» sacīja Vitālijs Skrīvelis, PharmIdea valdes loceklis, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas vadītājs. Tam piekrita arī Grindekss valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis: «Pašlaik absolūti nav skaidrs, kas notiks nākamgad, ja šāda reorganizācija tiek veikta. Vai tiešām var nokārtot visu dokumentāciju vienā minūtē, kur tas kādreiz prasījis gadus?»
Nav skaidrs, kāpēc šo jautājumu jau otro reizi uzstājīgi izskatīja valdība, ja pati premjere Laimdota Straujuma veselības ministram norādīja, ka nevar šo jautājumu atbalstīt un pieņemt lēmumu, redzot, cik liela pretestība ir Veselības ministrijas iecerēm, cik daudz ir iebildumu. To pašu sacīja arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, piebilstot, ka saņēmis tikai negatīvus viedokļus par iecerēto reformu. ZVA direktore Inguna Adoviča atzina, ka farmācijas nozarē ir izjaukts līdzsvars līdz ar pašreizējā ministra uzsāktajām reformām un, lai arī tiek deklarēts, ka tas notiek pacientu interesēs – lai būtu lētākas zāles, realitātē tas tiekot darīts atsevišķu biznesa nozaru interesēs. Iecerētās pārmaiņas viņa nosauca par «Trojas zirgu, kas nes radikālas pārmaiņas farmācijā, kas nes labumu zāļu izplatītājiem, bet nāks par sliktu zāļu ražotājiem». «Ministram nav izdevīga spēcīga Zāļu valsts aģentūra personīgo ambīciju dēļ,» sacīja I. Adoviča.