Valsts sargās savu nabadzību un bagātniekus
Latvijas valsts 2016. gada budžeta projekts izceļas ar +93,3 miljoniem eiro aizsardzībai un +37,9 miljoniem eiro iekšlietu sistēmai.
Valdība uzskata par iespējamu nākamgad palielināt savus izdevumus kopā par 183,2 miljoniem eiro, no kuriem aizsardzības un iekšlietu izdevumi paņem 131,2 miljonus. Tas nozīmē, ka visam pārējam valsts izdevumi samazinās vai nu tikai faktiski, vai faktiski un arī nomināli.
Faktisko un nominālo izdevumu valsts izdevumu sakritības uzskatāmākais piemērs ir pedagogu algu fonda samazināšana no 353,7 miljoniem šogad līdz 342,6 miljoniem nākamgad, ja budžeta projekts kļūs par valsts budžetu. Tātad nomināli skolotāju kopums zaudēs 11,1 miljonu eiro, bet reāli – vēl divreiz un trīsreiz tik daudz, jo par skolotāju algu nāksies segt lielākus izdevumus skolotāju darba nodrošināšanai. Ar to nav jāsaprot visi, bet tikai ar skolotāju profesionālo darbību saistītie izdevumi. Zinot sieviešu dominanti šajā profesijā, jārunā ir konkrēti par zeķbikšu, lūpu krāsas un frizieru pakalpojumu cenām, kuru pieaugums nebūt neapstājas kopā ar inflācijas rādītāju. Kā zināms, šā rādītāja iegūšanā degvielas cenas kritums līdzsvaro gandrīz visu pārējo preču un pakalpojumu pieaugumu. Neatkarīgi no skolotāju dzimuma izpaudīsies izdevumu pieaugums skolotājiem par viņu mājokļu uzturēšanu, kam valsts nākamgad uzliks jaunu nodokli, par ceļu uz darbu, jo degvielai palielinās akcīzes nodokli, u.tml.
Valsts nominālo izdevumu pieaugumu par 16,9 miljoniem eiro un faktisko izdevumu samazināšanos vismaz par vairākiem desmitiem miljonu eiro pārstāv medicīna. Šogad tai atvēlēti 711,6 miljoni eiro, ar kuriem valsts solīto medicīnas pakalpojumu apmaksai reāli pietika līdz Miķeļiem. Nākamgad jau pēc Jāņiem būs jākļūst ļoti nemierīgiem visiem, kuri negribēs ārstēties tikai un vienīgi uz sava rēķina. Tas paredzams tieši tāpēc, ka faktiskie izdevumi medicīnai patiešām ir salīdzinoši lieli Latvijas valsts un valsts budžeta mērogā. Tas nozīmē, ka par šo naudu jāsedz simtiem ēku apsaimniekošanas izdevumi, tūkstošiem cilvēku faktiskā iztikas minimuma pieauguma izdevumi (uz sievietēm un vīriešiem medicīnā attiecas jau teiktais par pedagogiem) un vēl milzīgs izdevumu spektrs, kurā neizbēgami atrodas pozīcijas ar ļoti lielu sadārdzinājuma potenciālu. Aizvien pieaug valsts lielāko slimnīcu parādu nastas smagums, ko grūti panest, t.i., apmaksāt vienlaikus ar cilvēku ārstēšanu. No valsts budžeta izdevumu normēšanas viedokļa optimāli būtu tā, ka slimnīcās tiek pārtraukta jebkura cita darbība, izņemot grāmatvedību, caur kuru 5–10 gadu laikā pa 1–2–3 miljoniem mēnesī kreditoriem tiek atdoti valsts garantētie kredīti. Tik uzskatāmi slimnīcu darbības ierobežošana droši vien nenotiks, taču atteikšanās no medicīniskām procedūrām un pacientiem notiek un vērsīsies plašumā. Šiem objektīvajiem procesiem piemaisās arī subjektīvie. Veselības ministra Gunta Belēviča publiski apliecinātā nespēja atšķirt savu kabatu (bankas kontu) no sava dēla Artūra kabatas izraisa lielas bažas, ka viņš nespēj atšķirt arī valsts naudu no šim Artūram piederošo medikamentu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumu naudas. Ar piemaksām policistiem valdība grib panākt, lai vismaz tiem nerastos bažas ne par ko.
Valsts 2016. gada budžets turpinās virzīt valsti pa lejupejošu spirāli. Latvijas ekonomika iznīkst atbilstoši iedzīvotāju skaita un kapitālieguldījumu sarukumam, kura dēļ darbspējīgie iedzīvotāji pamet valsti un kapitālieguldījumi Latvijā netiek veikti. Vienīgais izņēmums ir Eiropas Savienības dāvinājumu fondu nauda, kas apsolīta līdz 2020. gadam. Valsts iestādes gan dzīvo pārliecībā, ka pierunās ES dot naudu arī pēc tam. Demonstratīvais izdevumu palielinājums armijai un policijai tiks izmantots kā arguments, kāpēc ES jāfinansē Latvija, kas sargā ES ārējo robežu un iekšējo drošību.