Tā dēvētās Lemberga krimināllietas iztiesāšanu kārtējo reizi kavē liecinieku nevēlēšanās tērēt laiku liecību sniegšanai.
Piemēram, lai nopratinātu vairākus Šveices advokātus, Rīgas apgabaltiesa saziņā ar Šveices varas iestādēm organizē videokonferences. Šā pasākuma gatavošana pati par sevi ir birokrātiska un laikietilpīga procedūra. Kad beidzot ir panākta vienošanās par videokonferences laiku, izrādās, advokātiem nav iespējas ierasties uz pratināšanas vietu kādā no Šveices kantonu varas iestādēm.
Pirmdienas tiesas sēdē bija plānots videokonferences režīmā pratināt Šveices advokātu Izo Leslingeru. Tiesai nezināmu iemeslu dēļ viņš nebija devis savu apstiprinājumu videokonferencei. Nākamā tiesas sēde noteikta 19. oktobrī. Ar videokonferences starpniecību plānots pratināt Šveices advokātu, savulaik miljonāram Aināram Gulbim juridiskos pakalpojumus sniegušo Gvido Študeru. Tiesnesis Boriss Geimans gan piebilda, ka arī par šo plānoto videokonferenci apstiprinājums vēl nav saņemts. Tiesnesis paziņoja, ka novembrī un decembrī paredzēta vēl triju Šveices advokātu – Žana Pjēra Grāca, Adriana Kunclera un Tomasa Reičla – pratināšana. B. Geimans īpaši uzsvēra, ka 29. oktobrī un 17. novembrī plānots turpināt Šveices advokāta Rudolfa Meroni pratināšanu klātienē tiesas zālē Abrenes ielā. Tiesnesis gan strikti piekodināja, ka šīs divas plānotās pratināšanas dienas visticamāk būšot pēdējā iespēja R. Meroni ieraudzīt tiesas zālē: «Tās laikam būs divas pēdējās dienas. Sagatavojiet savus jautājumus. Nezinu, vai mums izdosies viņu vēlreiz dabūt [tiesas zālē],» teica B. Geimans.
Pēc šiem paziņojumiem tiesnesis vērsās pie apsūdzētajiem: «Vai jūs joprojām uzskatāt, ka mēs nevaram mainīt pierādījumu pārbaudes kārtību – tātad sākt jūsu pratināšanu?»
Šā gada sākumā B. Geimans apsūdzētajiem uzdeva līdzīgu jautājumu un saņēma atbildi, ka apsūdzētie visticamāk tomēr izmantos savas tiesības sniegt liecības un pieteikt lūgumus izsaukt uz tiesu aizstāvības lieciniekus, bet to darīs tikai pēc tam, kad būs nopratināti visi cietušie un nopratināti valsts apsūdzības pieteiktie liecinieki.
Līdzīgu atbildi tiesnesis no apsūdzētajiem saņēma arī pirmdien.
Ventspils mērs Aivars Lembergs norādīja, ka nav iespējams sniegt liecības vai pieteikt lieciniekus, kamēr nav nopratināti cietušie, nemaz nerunājot par apsūdzības lieciniekiem.
Prokurors Juris Juris paziņoja: «Šis nu ir tas konkrētais piemērs un gadījums, kad var un patiesībā vajag mainīt šo te pierādījumu pārbaudes kārtību, jo nav pieļaujama tiesas procesa novilcināšana.» Prokurors apsūdzēto nevēlēšanos piekrist mainīt pierādījumu pārbaudes kārtību tulkoja kā apsūdzēto centienus vilcināt tiesas procesu. Prokurors gan piemirsa piebilst, ka neviens cits kā viņš pats pirms astoņiem gadiem pieņēma lēmumu pieteikt aptuveni simt liecinieku, daudzi no kuriem tā arī nespēja neko tiesā paskaidrot par apsūdzībā minētajiem notikumiem. Tiesa devās apspriesties un tad vaicāja prokuroram: «Kā mēs, pēc jūsu viedokļa, varam piespiest apsūdzētos sniegt savas liecības, pirms pabeigta liecinieku pratināšana? Kā mēs varam piespiest advokātus pieteikt savus lūgumus?» J. Juriss uz šo tiesas jautājumu tā arī nespēja sniegt skaidru atbildi. No viņa teiktā varēja noprast, ka tiesai jāpiespiež apsūdzētie iesniegt aizstāvības liecinieku sarakstu, lai tiesa jau tagad varētu organizēt viņu izsaukšanu uz pratināšanu.
Advokāte Irina Kauke atgādināja par Kriminālprocesa likumā noteikto pierādījumu pārbaudes kārtību. Tur teikts, ka vispirms tiesā pratina cietušos, tad valsts apsūdzības pieteiktos lieciniekus. Advokāte arī norādīja – ja arī apsūdzētie piekristu sniegt liecības vai pieteikt lieciniekus, to veikli izmantotu, piemēram, nenopratinātais cietušais A. Gulbis un atkal tiesai iesniegtu savas kārtējās pie liecinieku izteikumiem pieskaņotās rakstveida liecības.