Latvija mēnesī varētu uzņemt aptuveni 30 bēgļus, un pirms konkrētu personu izvēles viņiem tiks stāstīts par Latviju un šo cilvēku iespējām šeit dzīvot.
Bēgļu jautājuma darba grupas vadītāja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane žurnālistiem stāstīja, ka 30 cilvēki mēnesī - tas ir tik daudz, lai bez lielas un pārspīlētas piepūles un lieliem resursiem varētu nodrošināt bēgļu uzņemšanas procesu.
Lai izvēlētos konkrētas personas vai ģimenes izmitināšanai Latvijā, Latvijas amatpersonas dosies ekspertu vizītē uz nometnēm Itālijā un Grieķijā, kur notiks intervijas ar jau šo valstu iepriekš atlasītām personām. Ar šīm personām notiks padziļinātas intervijas, lai noskaidrotu viņu prasmes, zināšanas un spējas, kā arī tiks novērtēta šo cilvēku patiesā vēlme doties uz Latviju. "Neviens netiks piespiedu kārtā vests," uzsvēra Pētersone-Godmane.
Interviju laikā cilvēkiem stāstīs arī par Latviju un par iespējām, kādas cilvēkiem šeit varētu būt, ja viņi piekristu doties uz šejieni. Komentējot nesenās ziņas par bēgļiem, kas kritiski izteikušies par apstākļiem Somijā, Pētersone-Godmane norādīja, ka cilvēkiem, kuri bēg no kara, ir jābūt priecīgiem par pamatiespējām, ko nodrošina uzņemošā valsts. "Redzēsim praksē, cik daudz tādu cilvēku būs," viņa noteica.
Kad konkrēti cilvēki būs izvēlēti, viņi tiks atgādāti uz Latviju, uz patvēruma meklētāju centru Muceniekos, kur jau no pirmās dienas viņiem tiks organizēti latviešu valodas kursi. Ja cilvēkam pēc trīs mēnešiem tiks piešķirts bēgļa statuss, viņš tālāk dosies uz izvēlēto vietu, kur dzīvos un strādās. Ņemot vērā, ka viena mēneša laikā uzņemto cilvēku skaits ir neliels, katram no viņiem veidos individuālas integrācijas programmas un ar viņiem strādās konkrēti mentori, kuriem būs visa nepieciešamā informācija par konkrēto cilvēku.
Darba grupas vadītāja uzsvēra, ka valstij nav pienākuma nodrošināt cilvēku ar dzīvokli un subsidēto darba vietu - par to jāparūpējas pašiem. Tomēr pabalstu, ko gada laikā bēglim maksā, pēc statusa saņemšanas vajadzētu saglabāt, lai motivētu viņu integrēties Latvijas sabiedrībā.
Lai nodrošinātu, ka šie cilvēki patiešām pēc bēgļa statusa saņemšanas paliktu Latvijā, ir plānots slēgt sadarbības līgumu, kas paredzētu pienākumus šiem cilvēkiem - valodas apgūšanu, piedalīšanos integrācijas programmās un citas aktivitātes. Proti, lai pabalsta saņemšanai pretī būtu arī konkrētas darbības no bēgļu puses. Vienlaikus gan Pētersone-Godmane uzsvēra, ka cilvēkam pēc bēgļa statusa saņemšanas ir tiesības Latviju arī pamest.
Ja bēgļa statuss tiks atteikts, cilvēks no valsts tiks izraidīts, tomēr darba grupas vadītāja prognozēja, ka atteikumu skaitam nevajadzētu būt lielam.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.
Indikatīvais finansējums šo cilvēku uzņemšanai būs ap 16 miljoniem eiro.