Summa, kādu Latvija varētu izmaksāt pabalstos bēgļiem, pagaidām vēl nav iekļauta nākamā gada budžeta plānā, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Viņš atgādināja, ka bēgļu atlase, pārvietošana un izmitināšana tiks finansēta par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, taču pabalsti šiem cilvēkiem būs jāmaksā no Latvijas valsts budžeta, un nākamā gada budžeta plānā, kuru šodien paredzējusi atbalstīt valdība, minētās summas vēl nav iekļautas.
Ministrs sacīja, ka eksperti patlaban rēķina, kādas varētu būt pabalstiem nepieciešamās summas, un šodien aprēķini tiks iesniegti valdībā. Kozlovskis atturējās minēt precīzus skaitļus, taču nenoliedza, ka kopumā ar bēgļu uzņemšanu saistīto jautājumu risināšanai varētu nākties tērēt miljonos mērāmas summas.
Tikmēr Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane intervijā Latvijas Radio atklāja, ka speciāli izveidotā starpinstitucionālā darba grupa, kas izstrādāja priekšlikumus bēgļu uzņemšanai, rosina bēgļiem paredzēto 256 eiro pabalstu, kas tiks maksāts vienu gadu, saglabāt arī tajos gadījumos, kad šo statusu ieguvusī persona būs atradusi darbu Latvijā. Šis ierosinājums tapis nolūkā motivēt bēgļus meklēt darbu, lai viņi spētu iegūt finansiāli un ekonomisku stabilitāti.
Kā ziņots, valdība šodien lems par rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Pirms valdības sēdes, plkst.11.30, notiks preses brīfings, kurā par rīcības plānu plašāk pastāstīs Pētersone-Godmane, Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule un Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.
Plānu sagatavojusi Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa. Starpinstitucionālā darba grupa tika izveidota, lai ieviestu Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrāciju.
Vakar pēc darba grupas pēdējās sēdes Godmanes vietnieks Dmitrijs Trofimovs žurnālistus informēja, ka kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro.
Darba grupa sagatavojusi trīs modeļus, uz kuru bāzes notiks patvēruma saņēmēju integrācija. Šodien valdībai būs jāizlemj, kuru modeli ieviest.
Pirmais modelis paredz, ka atbildīgā koordinējošā iestāde, kas turpinās darbu ar patvēruma saņēmējiem, būs Labklājības ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM) un, iespējams, nevalstiskajām organizācijām. Otrais modelis paredz, ka ar bēgļu integrāciju nodarbotos KM. Savukārt trešais modelis paredz, ka ar bēgļu integrāciju nodarbojas visas bēgļu uzņemšanā iesaistītās ministrijas jeb tiek ieviesta "pārresoru vadība".
Darba grupas pēdējā sēdē piedalījās arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), kura žurnālistiem atgādināja, ka KM pārziņā ir jautājumi, kas saistīti ar tā saucamo vienas pieturas aģentūru, proti, plānots, ka KM nodrošinās konsultantus, pie kuriem bēgļi varēs vērsties par visdažādākajiem jautājumiem. Paredzēts, ka šādi konsultanti iespēju robežās palīdzību sniegs uz vietas, taču, ja viņu spējas būs ierobežotas, palīdzēs sakontaktēties ar atbildīgo institūciju, kas varēs palīdzēt dzīvesvietas vai darba jautājumu risināšanā.
KM būs atbildīga arī par tā saucamo integrācijas programmu ieviešanu saistībā ar zināšanu apguvi par Latvijas valsti, valodu un kultūru, norādīja Melbārde.
ES Tieslietu un iekšlietu ministru padome nesen vienojās par 120 000 personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanu divu gadu laikā. Šajā padomē netika lemts par pastāvīga mehānisma jeb kvotu ieviešanu.
Saskaņā ar padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.
Atbilstoši padomes lēmumam 66 000 personu tiks pārvietotas no Itālijas un Grieķijas. Ungārija no dalības šajā mehānismā atteicās, tāpēc atlikušie 54 000 cilvēku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tiks pārvietoti no Itālijas un Grieķijas tādā pašā proporcijā viena gada laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā.
Ja šajā laikā migrācijas situācija Itālijā un Grieķijā mainīsies vai arī kāda cita dalībvalsts saskarsies ar ārkārtas situāciju, Eiropas Komisija (EK) varēs sniegt priekšlikumu, lai pilnveidotu šo mehānismu, tostarp nepieciešamības gadījumā paredzot tā attiecināšanu uz citu dalībvalsti. Šādā gadījumā priekšlikumu pilnveidot šo mehānismu izskatīs un apstiprinās padome, nevis EK. Ja situācija Itālijā un Grieķijā nemainīsies, EK pēc gada iesniegs priekšlikumu par to, kā pārvietošanai no Itālijas un Grieķijas sadalīt 54 000 personu. Arī šādā gadījumā sadalījumu apstiprinās padome.