Katram no valdošās koalīcijas deputātiem turpmāk vajadzētu uztraukties par to, lai autoavārijas nenotiek vismaz tajā ceļu posmā, ko biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) sasaistījusi ar šā deputāta uzvārdu.
LCB valdes priekšsēdētājs, iepriekš Ministru prezidents Andris Bērziņš vakar nodeva opozīcijas partijas pārstāvošajam deputātam Gunāram Kūtrim aktus par satiksmes drošībai neatbilstošiem ceļu posmiem. Biedrība papūlējusies savākt šādus aktus par 61 ceļa posmu, kas atbilst valdošās koalīcijas deputātu skaitam Saeimā. Līdz ar to katram deputātam ticis savs ceļa posms, par kuru tagad uztraukties. Lai viņam nakts murgos rādās, ka tieši viņam iedalītajā ceļa posmā tilts sagruvis zem skolēnu autobusa. Līdz šim gan viss aprobežojas ar autoavārijām, par kuru cēloņiem risinās bezgalīgi strīdi, vai tās notikušas slikto ceļu vai vēl sliktāko braucēju dēļ. Politiķim arī tas varētu būt nepatīkami, ja šādu gadījumu kontekstā pēkšņi uzpeldētu viņa vārds.
Visticamāk, ka Saeimas deputāti centīsies gādāt par savu sirdsmieru, nebūt ne piešķirot papildu naudu ceļu un tiltu remontiem, bet pacenšoties vismaz priekšlaikus neuzzināt, kurš no slikto ceļu posmiem katram deputātam novēlēts. Šādu attieksmi vakar nodemonstrēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura ap pulksten 11 iespruka Saeimā pārdesmit soļu attālumā no A. Bērziņa. Diez vai tas ir milzīgs valsts noslēpums, ka LCB taču iepriekš bija interesējies, kurš no Saeimas ar I. Mūrnieci priekšgalā varētu pieņemt slikto ceļu posmu sarakstu. Visi valdošās koalīcijas pārstāvji izrādījušies pārāk aizņemti un tāpēc nespējīgi piedalīties pasākumā, kaut gan tas solīja viņiem iespēju atkal gozēties avīžu lappusēs un TV ekrānos. Brīvāku dzīvi neapšaubāmi bauda opozīcijas deputāti. Tieši G. Kūtris viņus pārstāvējis tāpēc, ka ir Saeimas sekretāra biedra amatā. Tādā gadījumā viņam ir lielākas iespējas apziņot pozīcijas deputātus par viņiem piešķirtajiem ceļu posmiem tā, lai nelaimes gadījumā šie deputāti nevarētu pavēstīt, ka viņi pilnīgi, nemaz un neko nav dzirdējuši par briesmām, kas draud braucējiem uz konkrētā ceļa posma. I. Mūrniecei, piemēram, iedalīts ceļa posms Kandava – Brocēni.
Personālās atbildības ierādīšanai nekāda juridiska spēka nav. Vēl bīstamāk, ka reāla juridiskā atbildība un sodi nav piemēroti nevienam, kas saistīts ar 54 cilvēku bojāeju, kad 2013. gadā sabruka lielveikals Zolitūdē. Tas ir signāls ceļu un tiltu uzraugiem nepārcensties ar savu pienākumu pildīšanu, kas jau tagad būtu varējusi izpausties viena otra tilta vai vismaz tiltiņa slēgšanā. Par tādā veidā apgrūtinātu dzīvi šā objekta apkaimes iedzīvotāji spētu radīt pārāk centīgajam tiltu uzraugam lielākas nepatikšanas nekā tad, ja tilts patiešām sagrūs un cilvēki ies bojā. Saeimas deputāti tādā gadījumā atkal pelnīs naudu un publicitāti kārtējā parlamentārās izmeklēšanas komisijā, bet nekādām citām sekām iestāties nevajadzētu.
Vakardienas akcijas tiešais iemesls bija tas, ka nākamā gada budžeta projektā pazuduši vietējiem un reģionālajiem ceļiem solītie 32 miljoni eiro. Šodien Latvijas valdība ir paredzējusi pēdējo reizi pārlūkot budžeta projektu un rīt to nogādāt Saeimā.
Šobrīd 2016. gada budžeta projektā ceļu būves un uzturēšanas vajadzībām ierakstīti 338,3 miljoni eiro, no kuriem mērķdotācijas pašvaldībām aizņem 48,7 miljonus eiro.
Paredzētais finansējums neko daudz neatšķiras no šā gada finansējuma, ar kādu turpina palielināties atšķirība starp pašreizējā ceļu tīkla uzturēšanai normatīvi nepieciešamo un faktiski iztērēto naudas summu. Līdz ar to palielināsies arī atšķirība starp lielākas nozīmes valsts un pašvaldību ceļiem, kurus cenšas uzturēt kārtībā, un nomaļu ceļiem, kas pakāpeniski pārvēršas par bezceļiem.
Politiķi dara visu iespējamo, lai nebūtu jālemj par ceļu tīkla un ar ceļiem saistīto apdzīvoto vietu saraksta saīsināšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nupat nākusi klajā ar piedāvājumu ap 2020. gadu samazināt ja ne apdzīvoto vietu skaitu, tad vismaz to pilsētu un pilsētiņu skaitu, kam piešķirts novadu centru statuss. Sāka VARAM vareni, īsinot šo sarakstu no 109 līdz 29, bet tagad laikam īsināšot novadu skaitu tikai uz pusi vai nemaz, bet koalīcijas partijām toties atkal ir iemesls pastrīdēties. Pirms politiķu vienošanās VARAM neuzņēmās atbildēt, vai novadu skaita samazināšana ir vai nav saistīta ar tādām izmaiņām teritoriālajā plānojumā, kas paredzētu ceļu kopgaruma samazināšanu.