LPS atbalsta vienošanās un domstarpību protokolu ar valdību

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šodien domes sēdē atbalstīja Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu.

Lielas diskusijas par pašu protokolu domes sēdē nebija. Pašvaldību vadītājiem bija dažādi jautājumi saistībā ar patlaban aktuāliem jautājumiem, kur pašvaldībām ir bažas, ka tas negatīvi ietekmēs viņu budžetus.

Domes sēdē notika balsojums, kur lielākā daļa klātesošo atbalstīja protokola parakstīšanu. Tas uzreiz arī tika parakstīts.

Finanšu ministrija sēdes laikā vērsa uzmanību, ka pašvaldību budžetā nākamgad tiek paredzēts 92 miljonu eiro jeb 6,8% pieaugums pret šā gada budžetu. FM skatījumā šāds pieaugums ir diezgan nozīmīgs, katrā ziņā pēdējos gados tāds nav bijis. Tāpat nākamajā gadā pašvaldībām tiek nodrošināti ieņēmumi iedzīvotāju skaita samazinājuma gadījumā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) pauda gandarījumu, ka šodien protokola izskatīšana notiek raiti un sarunās ir panākts progress.

Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš (Vidzemes partija) vaicāja, vai ir cerība nākotnē mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju. Uz to Reirs atbildēja, norādot uz pašvaldību budžeta pieaugumu, solot katru gadu atgriezties pie šīs diskusijas.

Pašvaldībām bija interese par valsts atbalsta neturpināšanu pirmsskolas izglītības jomā. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atgādināja, ka tā bija terminēta programma uz trim gadiem, valstij nolemjot palīdzēt pašvaldībām. "Jūs visi zinājāt, ka tā ir trīs gadu programma," teica Straujuma.

Arī Reirs norādīja, ka bija pašvaldības, kas problēmu atrisināja, tomēr jāsecina, ka šāda veida risinājums nav bijis pareizs, jo rindu skaits nemazinājās.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan minēja, ka savulaik vajadzēja visām iesaistītajām pusēm sanākt kopā un vienoties par pareizāko variantu. Savukārt šis bijis politisks lēmums.

Izskanēja aicinājums valdībai ar pašvaldībām cieši sadarboties arī bēgļu jautājumā, kur pašvaldībām patlaban ir daudz neskaidru jautājumu un bažas, ka lielākie izdevumi saistībā ar bēgļiem būs uz pašvaldību pleciem.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad asas diskusijas nebija par IIN proporciju - par to jau iepriekš tika panākta vienošanās, ka nākamajā gadā tā paliek pašreizējā apmērā - 80% pret 20% par labu pašvaldībām.

Vienošanās par IIN proporcijām gan ir tikai par nākamo gadu, jo LPS uzstāj, ka ir ne tikai jākompensē iedzīvotāju ienākumu politikas izmaiņu negatīvā ietekme, bet arī jānodrošina pašvaldībām noteikto funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamais ieņēmumu apjoms kopumā. LPS vērš uzmanību, ka joprojām pašvaldībām tiek uzdotas jaunas funkcijas, neparedzot tam konkrētu finansējumu.

Puses protokolā vienojušās, ka pašvaldību budžetos no šā gada IIN ieņēmumi būs 1,21 miljarda eiro apmērā un pašvaldībām tiek garantēti IIN ieņēmumi 100% apmērā no plānotā ar nosacījumu, ka tiek noteikts IIN prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem iepriekš noteiktā apmērā - 1.ceturksnī - 22%, 2.ceturksnī - 24%, 3.ceturksnī - 26% un 4.ceturksnī - 28%.

Vienošanās panākta par profesionālo izglītības iestāžu finansējumu. Patlaban Izglītības un zinātnes ministrijas noslēgtie līgumi ar pašvaldībām paredz, ka atsevišķas profesionālās skolas tiek finansētas līdz mācību gada beigām, tomēr tika panākta vienošanās, ka valsts tās finansē līdz mācību gada beigām. Runa ir par tām profesionālās izglītības iestādēm, kuras dažādu reformu rezultātā ir nonākušas pašvaldību pārziņā.

Autoceļu jomā LPS lūdza, lai nākamgad tiktu piešķirti papildu 35 miljoni eiro ceļu sakārtošanai. Tomēr par šo nav panākta vienošanās. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) paplašinātajā Ministru kabineta sēdē skaidroja, ka nākamajā gadā autoceļiem pieaugums ir 10,2 miljoni eiro un pašvaldībām ceļu sakārtošanai klāt nāk 3,5 miljoni eiro. Lai gan vienošanās netika panākta, gan ministrs, gan LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda gandarījumu, ka puses ir panākušas soli pretī viena otrai.

Lai gan iepriekš diskusijām Ministru kabinetā tika atstāts jautājums par piekrastes publiskajiem ūdeņiem, vienošanās netika panākta. Pašvaldībām, pārņemot publisko ūdeņu apsaimniekošanu, papildus būtu nepieciešami 1,5 miljoni eiro.

Strīdīgs jautājums ir par zemes privatizācijas lauku apvidos procesu. Laikā, kad šī procesa uzraudzība tika nodota pašvaldībām, bija noteikts, ka finansējums tam tiek paredzēts valsts budžetā, tomēr LPS norāda, ka līdzekļi komisijām netiek piešķirti. Tomēr ir panākta vienošanās, ka par šo jautājumu tiks meklēts risinājums, LPS sadarbojoties ar Zemkopības ministriju. Kā viena no iespējām varētu būt normatīvā regulējuma maiņa, paredzot, ka izmaksas par darījumiem ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi sedz nevis valsts vai pašvaldības, bet gan darījuma partneri.

LPS protokolā ir noteikusi, ka pašvaldību aizņēmumu kopējam palielinājumam ik gadu jābūt vismaz 10% un būtu jāatceļ ierobežojumi aizņēmumu saņemšanai.

Patlaban ir paredzēts, ka šis palielinājums līdz 2018.gadam ik gadu ir 118 miljoni eiro. Tomēr LPS vēlas, lai vidēja termiņa budžeta ietvarā tiktu paredzēts, ka šis palielinājums ir vismaz 10%, kas nozīmē, ka 2018.gadā minimālais palielinājums būtu 143 miljoni eiro. Tāpat būtu atceļami ierobežojumi pašvaldībām saņemt aizņēmumus.

Tikmēr Ministru kabinets paliek pie sava - ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2016., 2017. un 2018.gadam ir 118 miljoni eiro. Savukārt, katru gadu sagatavojot valsts budžeta likumprojektu, sadarbībā ar LPS ir jāizvērtē iespējamais kopējo aizņēmumu limits un jānosaka optimālie nosacījumi pašvaldību aizņēmumu saņemšanai, nepārsniedzot vidējā termiņā noteikto pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu.

Ir panākta vienošanās arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājumā, kur nolemts, ka no valsts budžeta tiks paredzēts finansējums 36,48 miljonu eiro apmērā, ko izmaksās pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim.

Panākta arī vienošanās par iespēju pašvaldībām atsevišķu jomu darbiniekiem paaugstināt maksimālo mēnešalgas apmēru. Tādējādi pašvaldībām tiks nodrošināta iespēja darbiniekiem atbilstoši pienākumu apjomam, sarežģītībai, kompetenču apjomam maksāt augstākas mēnešalgas, ievērojot darba samaksas fonda robežas.