LDDK: piektdaļai uzņēmumu draud darbinieku atlaišana

© NRA

Latvijā ir lielākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, un šā iemesla dēļ mūsu valsts zaudē konkurences cīņā. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) brīdina, ka, īstenojot plānotās nodokļu izmaiņas, apmēram piektā daļa uzņēmumu būs spiesti atlaist darbiniekus.

Latvijā ir nepilni 2 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 575 tūkstoši jeb tikai trešā daļa strādā privātajā sektorā un rada ienesumus, no kuriem nodokļu veidā pārtiek valsts. LDDK padome un biedri uzsver – valsts gan patlaban, gan turpmāk varēs samaksāt skolotājiem, ārstiem vai ieguldīt aizsardzībā tieši tik daudz, cik daudz privātais sektors samaksās nodokļos. Pašreizējās valdības nodokļu iniciatīvas varbūt ļaušot salāpīt nākamā gada budžetu, taču tās ir plats solis nevis ēnu ekonomikas un nodokļu legālās optimizācijas izskaušanas, bet pilnīgi pretējā virzienā. Jau pēc pieciem gadiem, 2020. gadā, Latvijai, visticamāk, vairs nebūs pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, – sperot šādus soļus nepareizā, valstij kaitējošā virzienā šogad, sekas var būt tālejošas.

LDDK viceprezidents Mārtiņš Bičevskis norāda, ka līdz pat šā gada augustam visiem trim sociālā dialoga partneriem – darba devējiem, arodbiedrībām un valdībai – bija vienota izpratne par Latvijas tautsaimniecības virzību: straujākā izaugsmes tempā tuvoties Rietumeiropas valstu līmenim, tostarp iedzīvotāju atalgojuma un labklājības līmenim, tādējādi mazinot iedzīvotāju motivāciju meklēt darbu ārpus Latvijas. Taču augustā valdība nāca klajā ar budžeta piedāvājuma paketi 2016. gadam, mainot līdzšinējo uzstādījumu un lemjot par labu būtiskam darbaspēka nodokļu sloga palielinājumam. LDDK viceprezidents Juris Biķis uzsver, ka pašreizējie valdības lēmumi ir kūlenis atpakaļ uz ēnu ekonomikas veicināšanu un īstermiņa risinājumiem. Valdība faktiski dod papildu konkurences priekšrocības tiem, kas maksā daļu algas aploksnēs vai darbojas mikrouzņēmuma režīmā, savukārt zaudētāji ir uzņēmumi, kuri maksā pilnus darba nodokļus, – tātad ilgtermiņā zaudē arī Latvijas valsts kopumā.

«LDDK biedru aptaujas rezultāti liecina, ka, īstenojoties valdības nodokļu iniciatīvām, vairāk nekā puse aptaujāto būs spiesti apturēt algu pieaugumu savos uzņēmumos, trešā daļa izmantos legālus nodokļu optimizēšanas veidus (dividendes, mikronodokļa režīms, ilgstoši ārvalstu komandējumi utt.), bet apmēram piektajai daļai var nākties atlaist darbiniekus, turklāt nevis tos, kuri pelna vairāk un rada pievienoto vērtību, bet mazkvalificētos – tos, kurus valdība šķietami vēlas atbalstīt,» teica LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Piemēram, telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom nodarbina 57 augsta līmeņa programmētājus, speciālistus un vadītājus, uz kuriem attiektos tā dēvētā solidaritātes nodokļa piemērošana. Uzņēmums aprēķinājis, ka jaunā nodokļa piemērošana tam izmaksās ap vienu miljonu eiro gadā papildus, tādēļ ir nepieciešams meklēt alternatīvus risinājumus, kā šo ievērojamo summu kompensēt.

Apzinoties valsts un tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa izaicinājumus, LDDK ir sniegusi valdībai un Finanšu ministrijai alternatīvus priekšlikumus fiskālās telpas paplašināšanai saskaņā ar iepriekšējām vienošanām – tostarp Nodokļu politikas stratēģiju 2015.–2017. gadam –, pārnesot nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu. Sniegtie priekšlikumi ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) solītā samazinājuma kompensēšanu, proporcionāli samazinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), nepieciešamību izvērtēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes izmaiņas vai ātrāku reversā PVN ieviešanu noteiktās kategorijās, kā arī speciāla nodokļa ieviešanu starptautiskajām tirdzniecības kompānijām jeb tā dēvētā nerezidentu nodokļa ieviešanu.