Pasaules labākās ziņas – tukšs apgalvojums?

Latvijā pagājušā nedēļā Ārlietu ministrija rīkoja akciju Pasaules labākās ziņas – ar gājienu un 20 000 bezmaksas avīžu eksemplāru dalīšanu. Gan pasākuma nosaukums, gan avīžu drukāšana lika uzdot jautājumu – kāpēc tieši tāds un cik jēgpilna un pamatota ir 3600 eiro izdošana tam visam?

Šāda akcija, kuras mērķis ir informēt sabiedrību par progresu pasaulē, izmantojot labākos un pozitīvākos stāstus no līdzšinējās pieredzes, tiekot rīkota 17 Eiropas Savienības dalībvalstīs un ir viens no Eiropas gada attīstībai (šā gada devīze) galvenajiem pasākumiem. Arī nosaukums neesot Latvijas izgudrots, bet tulkots no World’s best news. Šāds pasākums noris jau vairākus gadus Dānijā, un pēc dāņu Attīstības gada koordinatoru un Eiropas Komisijas (EK) priekšlikuma to tika piedāvāts īstenot arī citās ES dalībvalstīs Eiropas gada attīstībai kontekstā, skaidroja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Raimonds Jansons. 17 ES dalībvalstis piekritušas īstenot šo akciju, arī Latvija. Akcijas organizēšanai biedrība Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS), kas ir Attīstības gada īstenotāja Latvijā, saņēmusi finansējumu no EK 3600 eiro, lai koordinētu un nodrošinātu pasākuma norisi, tajā skaitā koordinatora darbu, tehnisko akcijas sagatavošanu un piegādes izmaksas. Akcijas laikā notika 20 pasākumi, arī gājiens, kurā piedalījās Eiropas gada attīstībai jauniešu vēstnieki, biedrība LAPAS un citi sadarbības partneri. Akcijas dalībnieki devās cauri Vecrīgai uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, kam nodeva vairāk nekā 500 Pasaule kļūst labāka avīžu eksemplāru.

Avīzes izveidošanu (makets, druka, satura izstrāde par Latvijas attīstības sadarbību) LAPAS finansēja no Attīstības gada nacionālās programmas īstenošanas budžeta 2300 eiro. Nacionālas programmas budžetu veido 80% finansējums no EK un 20% nacionālais līdzfinansējums. Tādējādi 1840 eiro ir EK līdzekļi, bet 460 eiro – Latvijas nauda, norādīja ĀM pārstāvis, piebilstot, ka 20% līdzfinansējums tika piešķirts attīstības sadarbības politikas budžeta līnijai saskaņā ar Attīstības sadarbības politikas plānu 2015. gadam, kas ir apstiprināts Ministru kabinetā.

Par šādu pasākumu jēgu un nosaukumu eksperti gan rausta plecus. Bieži vien kāds vēlas pielīmēties presei un piesaistīt sabiedrības uzmanību ar šādiem lozungiem, uzskata Latvijas Preses izdevēju asociācijas vadītājs Guntars Līcis. Patiesībā jau šādi pasākumi nereti izskanot, tā arī īsti nepamanīti. Arī viņš par tādu dzirdot pirmo reizi. Rodoties iespaids, ka Latvijas mēroga notikums tas noteikti nav.

Sociologs un bijušais laikraksta Diena galvenais redaktors Aigars Freimanis šajā nosaukumā saklausa ko provokatīvu. Ja tiekot apgalvots, ka tās ir pasaules labākās ziņas, tad «gribas noskaidrot, kādi ir kritēriji». Tā jau varot nezin ko nosaukt. «Ja tā ir simboliska frāze, tad tā ir cita lieta, tad tas vienkārši ir tukšs apgalvojums bez seguma,» teic A. Freimanis. Viņam šāds pasākums saistoties ar kaut ko nevalstisko organizāciju līmenī, bet ar valsts iestādi gan kopā «nelīmējas». Sociologs drīzāk ieteiktu ES un Latvijas naudu iztērēt kam jēgpilnākam, piemēram, sarīkot konkursu par labāko ziņu Latvijas presē, tad tam būtu daudz lielāka atbalss un veicinātu pozitīvu konkurenci. Taču galvenais – tas viss atbilstu nosaukumam Pasaules labākās ziņas.