Bēglis uzsācis mācības latviešu skolā; problēmas seko viena otrai
Mācības Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā sācis 16 gadus vecais bēglis no Afganistānas Kamrans Aijubi, kurš mūsu izglītības sistēmā saskāries ar vairākām problēmām, atklāj skolotāji un skolas vadība. Neņemot vērā nedienas, puisis ir priecīgs būt Latvijā, vēsta raidījums "TV3 Ziņas".
Kamrans patlaban ir vienīgais šādu statusu ieguvušais patvēruma meklētājs, kurš skolojas latviešu plūsmas mācību iestādē. Šis puika ir analfabēts, sazināties spēj tikai persiešu valodā, un pedagoģe ar viņu strādā individuāli.
Sešpadsmitgadīgais Kamrans kopā ar ģimeni dzīvojis vienā no Afganistānas reģioniem, kuru kontrolē talibi kaujinieki. Lai pasargātu dēlu no neizbēgamās rekrutēšanas, viņa tēvs pārdevis zemi un samaksājis kontrabandistiem, lai tie puiku aizved uz drošāku valsti. Par to, kā viņš nokļuvis līdz Latvijai, Kamrans klusē, vien akcentē, ka šeit jūtas droši un labi.
Kamrans ir mazrunīgs, un viņš prot tikai persiešu valodu, taču arī tajā puisis neprot ne rakstīt, ne lasīt.
Skolā stāsta, ka sākotnēji plānojuši bēglim dot vietu kādā no klasēm, taču tad sapratuši – zēna zināšanas neatbilst pat 1. klases līmenim. Turklāt milzu problēmas sagādā arī kontaktēšanās. Tagad ar lielām pūlēm ir izdevies sameklēt tulku, kurš prot persiešu valodu. Taču, tā kā tulka pakalpojumus valsts vai pašvaldība neapmaksā, viņš var palīdzēt tikai tad, kad pašam ir brīvs laiks.
Skolotāja zēnu slavē, Kamrans esot centīgs, ieinteresēts apgūt latviešu valodu un matemātiku. Kamrans skolas solā pavada vienu mācību stundu dienā. Valsts apmaksā mācību materiālus un pedagoga darbu, un nauda ir atvēlēta pusgadam. Kas notiks tālāk, skolā nezina. Vēl gaidāmas Rīgas domes piemaksas par papildu latviešu valodas nodarbībām. Skolotāja gan atzīst, ka finansiāli izdevīgāk būtu pasniegt visai klasei.
Ceļu no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Muceniekos līdz skolai un atpakaļ Kamrans mēro ar sabiedrisko transportu. Septembra pirmajās nedēļās neviens neattapa viņam nokārtot e-talonu, un puisim sanākuši konflikti ar kontrolieriem.
Savukārt skolas direktors, vaicāts, vai skolas Latvijā ir gatavas bēgļu mācīšanai, atbild noliedzoši. Kamrana piemērs parādot to, ka vispirms bēgļus latviski jāskolo jau patvēruma meklētāju izmitināšanas centros. Viņš pieļauj, ka drīz vien Latvijā ieradīsies daudzi bērni, kuri tāpat kā Kamrans nepratīs ne rakstīt, ne lasīt.
Avots: TV3 Ziņas