Volkswagen megaskandāla atbalsis Latvijā

Ja Vācijai Volkswagen group nozīmē veselas pilsētas, kas nodarbojas tikai ar mašīnu ražošanu, tad Latvijai tās ir veselas pilsētas, kas vāciešu saražoto pērk. Visticamākais, krāpti ir arī Latvijas patērētāji, tāpēc vairāk nekā dīvaina ir vietējo dīleru izvēlētā krīzes komunikācija – viņi vienkārši klusē.

Saskaņā ar CSDD datiem Volkswagen jau gadiem ilgi ir Latvijas tirgus līderis. Gada sākumā pa mūsu valsts ceļiem brauca 127 724 šīs markas automašīnas. Jaunākas par pieciem gadiem gandrīz desmit tūkstoši, tātad tās atbilst laikam, kurā ražotājs veicis krāpnieciskas manipulācijas. Turklāt te jāuzsver, ka runa nav tikai par VW zīmola meliem. Volkswagen group zem vienas izkārtnes vienā uzņēmumā apvienotas 12 (!) dažādas automašīnu markas: Volkswagen pasažieru auto, Audi, SEAT, Škoda, Bentley, Bugatti, Lamborghini, Porsche, Ducati, Volkswagen komercauto, Scania un MAN.

Slēdža tehnoloģija

Pagaidām plašākā informācija pieejama no Amerikas, kur izmeklēšana sākta agrāk nekā Eiropā. ASV Vides aizsardzības aģentūra paziņojusi, ka no 2008. līdz 2015. gadam viņu tirgū pārdotas 482 000 automašīnu ar dīzeļa motoriem, kam izmešu sertifikāts izsniegts, balstoties uz nepatiesu informāciju. Pagaidām nosaukti šādi modeļi: VW Jetta, Beetle, Audi A3, visi VW Golf modeļi no 2009. līdz 2015. gadam, kā arī pēdējo divu gadu Passat. Taču, kā raksta britu Telegraph, atsaucoties uz ASV izmeklētājiem, visticamākais, šāda datu sagrozīšanas prakse tiek piekopta visā autobūves industrijā.

Kā tad notiek patērētāju maldināšana un mašīnai izdodas izlikties, ka tā ir tīrāka nekā patiesībā? Ražošanas procesā automašīnas datorsistēmā tiek ievietota īpaša programmatūra – slēdzis, kas atpazīst brīdi, kad tiek mērīts izmešu daudzums. Tas analizē vairākus faktorus: stūres darbību, ātrumu, dzinēja darbības ilgumu un atmosfērisko spiedienu. Konstatējot, ka mašīna atrodas stendā, dators nekavējoties izmaina dzinēja darbību tā, lai izplūdes gāzēs būtiski samazinātos slāpekļa oksīda daudzums. Pēc tam slēdzis atkal atgriežas neitrālā stāvoklī un slāpekļa oksīda izmeši – iepriekšējā līmenī, proti, 10 līdz 40 reižu augstākā, nekā uzrāda ražotājs.

Ietekme iepirkumos

Mūsu pašu Ceļu satiksmes drošības direkcijai šajā lietā pagaidām nav nekā sakāma. Kā paskaidro preses pārstāvis Jānis Aizpors, tehniskajās apskatēs šādu specifisku rādītāju atsevišķi nemēra un arī neskatās, kas sarakstīts auto raksturojumos: «Mūs interesē vienīgi reālie izmeši.» Taču, pirmkārt, reālie stendā un reālie uz ielas ražotāja uztūnētajām mašīnām būtiski atšķiras. Otrkārt, patērētāji tiek maldināti auto iegādes brīdī, un te jau ir bažas par negodīgu konkurenci. Ja kāds ražotājs savu produktu nosauc par īpaši tīru un videi draudzīgu, tas spēlē savu lomu arī lielos iepirkumos.

Neatkarīgā nosūtīja lūgumu skaidrot situāciju vairākiem VW dīleriem Latvijā, arī autotirgotāju organizācijai Auto asociācija. Saņēmām tikai vienu atbildi – no uzņēmuma Moller Baltic Import SE, precīzāk, latviešu valodā pārtulkotu oficiālo Volkswagen AG paziņojumu.

Tajā teikts, ka «jaunie Eiropas Savienībā pašreiz pieejamie Volkswagen group transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar EU 6 dīzeļdzinējiem, atbilst visām tiesību normām un vides aizsardzības standartiem. Kļūdainā programmatūra neietekmē automobiļu vadāmību, degvielas patēriņu vai izmešu daudzumu. Šī informācija paredzēta dīleru un pircēju izpratnes veicināšanai. (..) Neatbilstības saistītas ar EA 189 dīzeļdzinējiem, kas kopumā uzstādīti aptuveni vienpadsmit miljonos automobiļu visā pasaulē».

Melo arī patēriņš

Lai atgūtu klientu uzticību, Volkswagen plānojot tērēt aptuveni 6,5 miljardus eiro lielu naudas summu. Kā un kur to ieguldīs, pagaidām nav zināms, taču, visticamākais, patērētāju maldināšana kompānijai izmaksās daudz daudz vairāk. Iespējamais sods ASV ir 18 miljardu eiro. Arī kompānijas akciju cena ir nogāzusies. Turklāt agri vai vēlu savu vārdu teiks Eiropas Komisija. Par briestošajām nepatikšanām autoindustriju tā brīdināja jau agrā pavasarī.

Martā Neatkarīgā no Briseles rakstīja:

«Eiropas Komisija konstatējusi, ka autoindustrija sistemātiski melo patērētājiem, stāstot pasakas par moderniem dīzeļdzinējiem. Patiesībā pēdējās desmitgades laikā šie dzinēji tikpat kā nav mainījušies un ir tikpat slikti, smirdīgi un videi kaitīgi kā agrāk. Mainījies vienīgi mārketings, kas filigrāni prot krāpties ar testu rezultātiem.» Turklāt krāpšanās notiek ne tikai attiecībā uz izplūdes gāzēm, bet arī degvielas patēriņu. Kāda Eiropas Komisijas amatpersona toreiz neformālā sarunā atzina: «Ja ES tirgum domātās mašīnas pārdotu ASV, jau pēc nedēļas tiktu ierosināti tiesu darbi. Tur nebūtu iespējama situācija, ka degvielas patēriņš vidēji par 40% pārsniedz deklarēto.».