Veselības budžets par plānu arī bērniem

© F64

Ārstniecības iestādes cita pēc citas vēršas Nacionālajā veselības dienestā (NVD), informējot par naudas trūkumu veselības aprūpes pakalpojumiem, kura dēļ iedzīvotāji gan Rīgā, gan reģionos paliek bez valsts apmaksātas medicīniskās aprūpes. Veselības budžets izrādījies par plānu pat bērnu veselības aprūpes nodrošināšanai.

Šonedēļ par piešķirtā finansējuma izlietošanu paziņoja divas lielākās slimnīcas – Rīgas Austrumu slimnīca un P. Stradiņa slimnīca. No slimnīcu skaidrojuma izriet, ka tām stingri jākontrolē medicīnisko pakalpojumu sniegšana, finansējums sadalīts vienādās daļās uz 12 mēnešiem, taču no kontroles naudas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pacientiem vairāk nekļūst. Stradiņa slimnīcā Neatkarīgajai norāda, ka tā kontrolē sniegto pakalpojumu apjomu pret līguma izpildi visu līguma darbības termiņu. Analizējot statistikas datus, līgums par stacionāro palīdzību septiņu mēnešu periodā ir izpildīts par 99 procentiem pret attiecīgo periodu, slimnīcai stingri plānojot uzņemamo pacientu skaitu, bet līgums par ambulatoro palīdzību (izmeklējumi, speciālistu konsultācijas, dienas stacionārs) šajā periodā ir izpildīts par 119 procentiem. Tāpēc pašlaik slimnīca sniedz valsts apmaksātu ambulatoro palīdzību pēc jau veikta pieraksta 2015. gadā un jaunu pacientu pierakstu plāno tikai 2016. gadam. Slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle norāda, ka pacienti ar onkoloģisku saslimšanu turpina saņemt konsultācijas un ārstēšanu, tāpat arī neatliekamo palīdzību slimnīca sniedz bez izmaiņām. «Bet, lai nodrošinātu iekļaušanos līgumos noteiktajos apjomos, netiek uzņemti pacienti plānveidā atsevišķos dienas stacionāros, kuros jau ir izpildīts gada apjoms, –invazīvajā radioloģijā, invazīvajā kardioloģijā dienas stacionāra programmā pacientiem ar sirds aritmiju un hronisko sāpju pacientu ārstēšanas programmā,» stāsta L. Sīle. Slimnīca gatavojas informēt NVD par tām programmām, kur šogad pacientu skaits ir būtiski lielāks, nekā plānots, piemēram,  asinsvadu, sirds aritmijas un nieru transplantācijas programmās.

NVD jau vairākkārt vērsies arī Valmieras veselības centrs, lūdzot piešķirt papildu finansējumu valsts apmaksātiem pakalpojumiem Valmieras reģionam. Nesaņemot papildu naudu valsts apmaksātām alergologa, otolaringologa un citu speciālistu konsultācijām, šie pakalpojumi par valsts apmaksātiem līdzekļiem drīzumā vairs nebūšot pieejami, jo jau pašlaik ir izveidojusies tā sauktā kvotu pārstrāde, saka Valmieras veselības centra vadītāja Inese Zeitmane. Iepriekš no NVD saņemts atteikums – nav iespējams piešķirt papildu finanšu līdzekļus, jo šiem pakalpojumiem paredzētie finanšu līdzekļi ir apgūti. «Mēs esam neizpratnē, kāpēc ambulatorajiem – salīdzinoši lētiem pakalpojumiem pretstatā dārgajiem diagnostikas izmeklējumiem – veselības aprūpes pakalpojumiem kā alergoloģija un otolaringoloģija, kur pakalpojumu saņēmēji galvenokārt ir bērni, nav pieejams papildu finansējums. Faktiski tiek pārkāpta Ārstniecības likuma 3. panta otrā daļa, kur noteikts, ka bērnu aprūpe ir prioritāra,» saka I. Zeitmane. Pieprasījums pēc atsevišķu speciālistu konsultācijām ir ļoti augsts, tāpēc veidojas kvotu pārstrāde – līdz augusta beigām vien 3000 eiro tikai uz alergologa un otolaringologa konsultācijām. Turpina I. Zeitmane: «Papildu finansējums nepieciešams arī rentgenoloģiskiem izmeklējumiem un sirds un asinsvadu sistēmas funkcionāliem izmeklējumiem. Rentgenoloģijas pakalpojumiem tiek veidots pieraksts ar desmit cilvēkiem dienā, bet sirds un asinsvadu sistēmas funkcionālo izmeklējumu veikšanai – pieraksts ar pieciem cilvēkiem dienā, kas ir četras reizes mazāk nekā reālais pieprasījums dienā.».



Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais