Katrs desmitais pieaugušais piekrīt iegādāties alkoholu nepilngadīgajiem

© Publicitātes foto

Slimību profilakses un kontroles centrs aicina tirgotājus pievienoties sociālās atbildības kustībai Lai būtu skaidrs! Mēs nepārdosim, ja tev nav 18. Lai gan likums aizliedz pārdot alkoholiskos dzērienus bērniem, realitātē joprojām gan nepilngadīgie paši var iegādāties grādīgos dzērienus veikalā, gan pēc viņu lūgumu to neatsaka izdarīt pieaugušie.

To apliecina nupat veiktie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Rīgas Pašvaldības policijas kontrolpirkumi – katrs desmitais pieaugušais piekrīt iegādāties alkoholiskos dzērienus nodošanai nepilngadīgajiem.

Kustība izveidota kampaņas Lai būtu skaidrs! ietvaros, tās mērķis ir mazināt alkoholisko dzērienu lietošanu nepilngadīgo vidū, ierobežojot tā pieejamību tirdzniecības vietās visā Latvijā. «Latvijā alkoholisko dzērienu tirdzniecība personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, ir aizliegta ar likumu, un tirgotāja pienākums ir ievērot likumā noteiktās prasības. Mēs aicinām tirgotājus būt sociāli atbildīgiem un ievērot tiesību aktos noteiktās prasības saistībā ar alkoholisko dzērienu tirdzniecību nepilngadīgām personām, pievienojoties kampaņai,» saka SPKC Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne. Sociālās atbildības kustības ietvaros tiek veidota interaktīva karte, kurā atzīmētas visas tirdzniecības vietas, kas pievienojušās kustībai. Kustības dalībnieki tiek arī aicināti tirdzniecības vietās izvietot kampaņas uzlīmes un informatīvos bukletus. Pašlaik kustībā apvienojušās vairāk nekā 500 tirdzniecības vietas visā Latvijā. Lai vairotu tirgotāju atbildību, tiek veikti kontrolpirkumi sadarbībā ar Rīgas Pašvaldības policiju.

Mēneša laikā veikti 100 kontrolpirkumi, iesaistot nepilngadīgos. Kontrolpirkumi tika organizēti gan tirdzniecības vietās, kad veikalā pusaudzis mēģināja nopirkt alkoholu, gan aicinot uz ielas pieaugušos iegādāties alkoholiskos dzērienus nodošanai nepilngadīgajiem. Kontrolpirkumu rezultāti liecina – ir nepieciešama vēl lielāka tirgotāju un sabiedrības izglītošana un kontrole, lai ierobežotu alkoholisko dzērienu pieejamību nepilngadīgo vidū. 50 kontrolpirkumu tika veikti dažādās tirdzniecības vietās Rīgā, kad nepilngadīgais pats centās nopirkt alkoholu – sešos gadījumos viņam tas arī izdevās, un tāpēc policijai nācās noformēt protokolus. Par alkohola pārdošanu sodu var uzlikt gan pārdevējam (no 280 līdz 710 eiro), gan pašam veikalam (no 700 līdz 7100 eiro). Sods atkarīgs no tā, vai konkrētajam pārdevējam jeb tirdzniecības vietai jau ir bijuši līdzīga rakstura pārkāpumi. Savukārt 50 kontrolpirkumos tika iesaistīti pieaugušie – pusaudzis uz ielas lūdza cilvēku nopirkt alkoholu un pēc tam nodot pusaudža rīcībā. Arī šajās pārbaudēs piecām personām tika sastādīti protokoli par alkohola iegādi nepilngadīgajam. Par to ikvienam iedzīvotājam arī draud sods – no brīdinājuma līdz pat 140 eiro.

«Latvijā alkoholisko dzērienu pieejamība nepilngadīgām personām vērtējama kā augsta – jaunieši norāda, ka alkoholiskos dzērienus tirdzniecības vietās iegādāties ir viegli,» saka A. Pelne, «arī pieaugušajiem trūkst informācijas un atbildības, tāpēc mērķtiecīgi jāturpina gan sabiedrības izglītošana, gan kontrole.» 84 procenti jauniešu norāda, ka alkoholiskos dzērienus iegādāties ir viegli vai ļoti viegli, liecina līdz šim veiktie centra pētījumi. Regulāra alkohola lietošanas pieredze (40 un vairāk reižu dzīves laikā) ir aptuveni katram trešajam 15 līdz 16 gadu vecam nepilngadīgajam, un dzīves laikā vismaz vienu reizi piedzērušies ir 65 procenti 15 līdz 16 gadu veci nepilngadīgie, kā arī vienu reizi pēdējo 30 dienu laikā jebkuru alkoholisko dzērienu veikalā iegādājušies 44 procenti aptaujāto. Policija regulāri veic šādus kontrolpirkumus, un Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Aronovs norāda, ka joprojām ir jāskaidro pieaugušajiem, kāda ir viņu atbildība, ka nedrīkst bērniem iegādāties alkoholu un cigaretes, paturot prātā iespējamību, ka ar paša bērnu, tuvinieku kāda neapzinīga persona var izrīkoties tieši tikpat kaitīgā veidā.



Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais