Literatūras centra naudas bedre pārsteidz arī tā biedrus

© Scanpix

Latvijas Literatūras centra (LLC) finanšu darbības izraisīja sprādziena efektu nozarē.

Nav skaidrs, kur īsti aizplūduši 160 550 eiro no divos gados piešķirtajiem kopumā 300 000 eiro, ko centram kontos ieskaitījis Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) un Kultūras ministrija (KM) dažādu projektu īstenošanai. Arī centra dibinātāji sakās neko nezinām par naudas problēmām. Viņi gaidīšot 2. oktobri, kad darbu būs beidzis revidents, un aicinot nenomētāt ar dubļiem centru viena neveiksmīga kultūras moderatora dēļ.

Līdz šim pret centra darbību būtisku iebildumu nav bijis. Taču šogad pēkšņi VKKF pamanījis, ka finanšu atskaitēs nav īstas kārtības, un revidents tikai apstiprinājis aizdomas – dokumentos valda īsts haoss. Turklāt vairāk nekā 60 000 eiro sev kā avansu ieskaitījis centra vadītājs Jānis Oga, kurš gan noraida viņam adresētos pārmetumus naudas šķērdēšanā, skaidrojot, ka problēmas radušās ilgstošā budžeta deficīta dēļ un nepietiekamā darbinieku skaita dēļ.

KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uz deputātu bažīgajiem jautājumiem par notiekošo LLC ainu ieskicēja drūmāku: «Grāmatvedības dokumentos nevar izsekot finanšu plūsmai – kas un ko ir maksājis.» Viņš norādīja, ka KM un VKKF apturējuši plānotos maksājumus centra kontos, izvirzot noteikumus to atjaunošanai. Ja izrādīšoties, ka līdzekļi nav izmantoti paredzētajiem nolūkiem, ministrija prasīs segt iztrūkumu. S. Voldiņš gan kliedēja bažas, ka tas viss varētu beigties ar centra slēgšanu, – galvenais esot sakārtot finanšu lietas. Iespējams, ka LLC vajadzēs pieņemt vēl vienu darbinieku (šobrīd tajā ir divi), kas sekotu līdzi finanšu jautājumam. Revīzija LLC turpināšoties līdz 2. oktobrim, un tikai tad būs iespējams konkrēti pateikt, kur palikusi nauda.

Arī centra dibinātāji, kuri tikās sapulcē trešdien, 23. septembrī, deg nepacietībā, lai noskaidrotu, kur tad zudušas šīs astronomiski lielās summas, kā tās raksturoja dzejniece Liāna Langa, kura ir viena no LLC biedriem. Notikušais viņai tiešām esot liels pārsteigums. Diemžēl J. Oga neesot dibinātājus agrāk informējis par situāciju. Viņa kā direktora uzdevums bijis ik gadu līdz 31. martam sasaukt sapulci, taču tā neesot noticis. Kad L. Langa viņam to atgādinājusi, teicies to sarīkot vēlāk, atrunājoties ar lielu aizņemtību. Viņa iemet arī akmeni LLC padomes dārziņā, jo Artis Ērglis neizjūtot nekādu morālo atbildību par notikušo. Padome, kas ievēlēta 2007. gadā, neesot nodrošinājusi pēctecību, nevis biedri. A. Ērglis gan presē ir norādījis, ka ievēlēts ticis uz gadu, tāpēc nevarot atbildēt uz aktuālajiem jautājumiem par naudas lietām.

Neraugoties uz notikušo, L. Langa aicina rakstniekus nenomētāt ar dubļiem centru viena kultūras moderatora neveiksmīgās darbības dēļ. Gan viņa, gan dzejnieks un LLC dibinātājs Kārlis Vērdiņš izteica cerību, ka projekti tiks turpināti un zudušās summas atradīsies, bet LLC netiks slēgts, jo pilda valstisku funkciju.

Jāatgādina, ka Latvijas Literatūras centrs ir dibināts 2002. gadā. Tā uzdevums ir pārstāvēt Latvijas literatūru starptautiskajos grāmatu tirgos un izdot pašmāju autoru darbus ārzemēs. Tāpat tas izdod žurnālu Latvian Literature ar Latvijas autoru darbu fragmentu tulkojumiem un latviski arī līdzīga satura žurnālu Latvju Teksti. Šiem un citiem mērķiem centram naudu piešķir KM un VKKF.



Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais